ĪSUMĀ:
- Igaunija apmaksā studijas visiem, kas studē klātienē un valsts valodā.
- Igaunija augstākajai izglītībai tērē gandrīz trīs reizes vairāk nekā Latvija.
- Uzņemšanā ņem vērā atzīmes, rezultātus eksāmenos, motivāciju.
- Universitātes prasa vairāk naudas, lai attīstītos.
- Atsāk diskusiju par atgriešanos pie modeļa, ka daļa igauņu maksātu paši.
- Tās varētu būt programmas, ko vairāk izvēlas pieaugušie, pieļauj IZM.
Igaunija apmaksā studijas visiem, kas studē klātienē un valsts valodā, tādā veidā tā augstākajai izglītībai tērē gandrīz trīs reizes vairāk nekā Latvija.
Marija Tartu Universitātē studē datorzinātnes. Arī Igaunijā tā ir viena no prioritārajām jomām, ko valsts vēlētos, lai jaunieši izvēlas vairāk.
"Ja tev nav pati turīgākā ģimene, tu tik un tā vari iegūt augstāko izglītību un mācīties to, ko vēlies. Ir ļoti svarīgi, ka lēmumu par studijām mēs varam nebalstīt uz finansiālajām iespējām, bet gan uz savām vēlmēm. Manuprāt, tas ļoti palīdz, un tomēr reizēm man šķiet, ka studenti ir aizmirsuši to pietiekami novērtēt," sacīja Marija.
Bet draudzenes Līsbeta un Eva studē ekonomiku 3. kursā. Studiju programma pieprasīta katru gadu, bet attiecīgi arī uzņem tikai pašus labākos.
"Es vienmēr esmu zinājusi, ka vēlos studēt Tartu Universitātē, un, es uzskatu, ka valsts visiem palīdz iegūt izglītību, jo tā ir bez maksas," teica Līsbeta. Eva piebilda: "Nav tā, ka viņi pieņem pilnīgi visus. Patiesībā uzņemšanā ir liels konkurss. Piemēram, mūsu programmai katru gadu piesakās vairāk nekā 100 cilvēki, bet uzņem tikai 70."
Uzņemšanā ņem vērā atzīmes, rezultātus eksāmenos, bet ļoti svarīga ir arī katra studenta motivācija.
Tātad jāraksta motivācijas vēstule un vēlāk jānāk uz interviju, lai skaidrotu, kāpēc vēlas studēt tieši Tartu un konkrētajā programmā. Šī shēma igauņiem ļāvusi celt studiju kvalitāti. Studenti ir priecīgi, vecāki ir laimīgi. Apmierināta ir arī Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Studentu skaits kopumā gan ir sarucis par vairākiem desmitiem tūkstošiem.
"Sākums bija ļoti labs, pieauga studentu centība un rezultāti. Mēs pat ieviesām atbalsta sistēmu tiem jauniešiem, kuriem veicas grūtāk. Savukārt mazturīgajiem studentiem sniedzām finansiālu atbalstu," stāstīja Igaunijas IZM valsts sekretārs Marts Laidmets.
Taču tagad, vairākus gadus vēlāk, finanses kļuvušas par galveno strīdus ābolu starp politikas veidotājiem un universitātēm. Lai attīstītos, universitātes prasa vairāk naudas.
"Kad mēs pārgājām uz bezmaksas augstāko izglītību visiem, tad tai tērēja pat 1,5% no iekšzemes kopprodukta. Tagad tas ir tikai 1%. Un nākamajos gados tas turpinās sarukt, ja vien nesekos kādas būtiskas pārmaiņas," teica Tartu Universitātes rektora vietniece Aune Valka.
Pirmajos gados ar valsts dotācijām esot pieticis, taču, studentu skaitam saglabājoties salīdzinoši mazam, universitātes pārmet, ka tām vajag vairāk naudas, lai konkurētu starptautiskā līmenī.
Tāpēc arī Igaunijā politiskā līmenī aktuāls kļuvis jautājums, vai neatgriezties pie modeļa, ka arī daļa igauņu maksātu paši.
"Tās varētu būt studiju programmas, kuras vairāk izvēlas pieaugušie. Uzskatu, ka jauniešiem, kas studē uzreiz pēc vidusskolas, nebūtu jāmaksā, bet pieaugušajiem noteikumi varētu mainīties," sprieda Igaunijas IZM valsts sekretārs.
Tiesa, pagaidām šis jautājums gan ir aktuāls vien diskusiju līmenī un tuvākajā laikā konkrētus lēmumus, visticamāk, nepieņems. Taču universitātes turpina pastāvēt uz savu – tām vajag vairāk naudas.
