Nesteigties ar visaptverošām tehnoloģiskām reformām veselības aprūpē, bet gan ieviest e-veselības risinājumus pa posmiem nozarēs, kur tās sniedz vispamanāmākos ieguvumus – tā īsumā varētu raksturot pieeju, ar kuru e-veselības risinājumus savā veselības aprūpē ievieš Zviedrija.
Iespējams, tam par iemeslu ir fakts, ka šīs attīstības virzītājspēks lielā mērā ir nevis publiskais sektors, bet gan uzņēmumi, kuri no šiem projektiem vēlas strauju atdevi pacientu apmierinātības veidā. Pilotprojekta veidā vienā no e-veselības projektiem ir iecerēts ieviest tā saukto iekaisīgo zarnu slimību pacientu ārstēšanu, nodrošinot iespēju mājas apstākļos veikt analīzes un elektroniski nosūtot to datus ārstam un slimības vēstures datu bāzēm.
„Šobrīd jums ir jāiet slimnīcā, lai veiktu nepieciešamās pārbaudes un laicīgi varētu noskaidrot savu veselības stāvokli, lai novērstu iespējamo slimības uzliesmojumu,” par projektu atbildīgā uzņēmuma, farmācijas un veselības aprūpes firmas „Abbvie” pārstāvis Eduardo Leiva. „Nākotnē nepieciešamās analīzes jūs varēsiet veikt pats savās mājās, ar sistēmas starpniecību jūsu analīžu rezultāti nonāks atbilstošajās veselības aprūpes datu bāzēs, jūsu slimības vēsturē. Turklāt vajadzības gadījumā rezultāti kopā ar atbilstošu brīdinājuma signālu sasniegs arī ārstu. Ārsts tad zinās – konkrētajam pacientam ir lielāks risks slimības uzliesmojumiem, tāpēc ir pamats sākt laicīgu ārstēšanu,” viņš klāsta.
E-veselības projektu ieviesēji arī uzsver to, ka šādā veidā ieviestam projektam ir arī ļoti skaidra atdeve – pirmkārt, ievērojami samazinās šādu slimnieku veselības aprūpes izmaksas, bet, otrkārt, ievērojami uzlabojas arī pacientu dzīves kvalitāte un spēja pilnvērtīgi strādāt
„Katrs no šiem analīžu rezultātiem, kuru jūs ārstam elektroniski varēsiet iesniegt jau tuvākajā laikā, samazinās jūsu aprūpes izmaksas par aptuveni 50%, jo jums ievērojami mazāk būs jāpatērē laiks ārsta apmeklējumam, un arī jūsu ārstēšana tiks uzsākta laicīgāk,” skaidro Leiva. „Tomēr pats galvenais ir tas, ka ļoti būtiski tiks uzlabota sirgstošo cilvēku dzīves kvalitāte, jo viņiem krietni mazāk laika būs jātērē, regulāri ārstējoties slimnīcā,” viņš uzsver.
Aktīvi iesaistīts Zviedrijas e-veselības risinājumu izstrādē ir arī telekomunikāciju koncerns „TeliaSonera”, kura pārstāvis Niklass Sanlders prognozē, ka tehnoloģijas jau drīzumā var mainīt ārstu ikdienas darba principus.
„Ja jūsu pacienti kļūst aizvien vairāk un vairāk pieslēgti komunikācijām un elektroniskām informācijas apmaiņas sistēmām, un vēlas ar jums kā ar ārstu komunicēties no attāluma, tad arī jums ir nepieciešama atbilstoša komunikāciju platforma,” norāda Sandlers. „Jums būs jāspēj pārslēgties no pacientu vizītēm klātienē uz saziņu internetā vai varbūt uz iespēju, ka jūs vienkārši saņemat sev nepieciešamo informāciju par pacientu no kāda elektroniska sensora,” viņš skaidro.
Atšķirībā no Latvijas, kur starp e-veselības projektu galvenajiem mērķiem nereti tie minēta informācijas aprites vienkāršošana un ārstniecības iestāžu darba uzlabošana, zviedri neslēpj, viņu valstī e-veselības galvenais dzinējspēks ir pacientu apmierinātība un līdzekļu ekonomija. Galvenais iemesls tam ir speciālistu aplēses par sagaidāmo būtisko veco cilvēku skaita pieaugumu un tam sekojošo pieprasījuma kāpumu pēc veselības aprūpes.
Jau ziņots, ka sarežģītā e-veselības sistēma nozarei izrādījies ciets rieksts. Tā top jau sešus gadus, bet pērn solītais „izrāviens” tā arī nav noticis, raisot bažas, vai projekts nepiedzīvos līdzīgu sakāvi kā „skolas.lv” vai „kulturaskarte.lv”. Projekta pilnveidei nākamajā Eiropas fondu periodā cerības tiek liktas uz vēl apmēram 18 miljoniem eiro.
