Sadaļas Sadaļas

Ietekmīgi konservatīvie pieteikušies startam Irānas prezidenta vēlēšanās

Irānā noslēgusies kandidātu reģistrēšanās prezidenta vēlēšanām, kas notiks nākammēnes. Savu kandidatūru pieteikuši arī vairāki ietekmīgi konservatīvie, kuri ir pietuvināti Islāma republikas garīgajam līderim un faktiskajam vadītājam ajatollam Alī Hamenei. Pašreizējais Irānas prezidents Hasans Ruhani nevarēs kandidēt vēlēšanās, jo konstitūcija aizliedz viņam ieņemt amatu trīs secīgus pilnvaru termiņus.

Ietekmīgi konservatīvie pieteikušies startam Irānas prezidenta vēlēšanāsUldis Ķezberis

Kandidātu reģistrēšanās 18. jūnijā gaidāmajām Irānas prezidenta vēlēšanām norisinājās no otrdienas līdz sestdienai.

Vakar savu kandidatūru pieteica arī Irānas tieslietu sistēmas vadītājs Ebrahims Raisi un bijušais parlamenta spīkers Alī Laridžani. Analītiķi uzskata, ka viņi būs galvenie pretendenti uz prezidenta amatu.

60 gadus vecais Raisi kopš 2019. gada ieņem vienu no valstī ietekmīgākajiem amatiem, kurā viņu iecēla ajatolla Alī Hamenei. Raisi ir minēts arī kā iespējamais Hāmenei pēctecis valsts augstākā garīgā līdera amatā.

Pēc kandidatūras iesniegšanas Raisi medijiem paziņoja, ka viņa prioritātes prezidenta amatā būs izpildvaras reformas, cīņa ar nabadzību, korupciju un diskrimināciju.

Viņš kandidēja iepriekšējās prezidenta vēlēšanās pirms četriem gadiem, kad finišēja otrajā vietā aiz pašreizējā prezidenta Hasana Ruhani.

Amerikas Savienotās Valstis Raisi apsūdz nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos un ir noteikušas sankcijas pret viņu.

Cilvēktiesību aizstāvji atgādina, ka Raisi, pildot tiesneša pienākumus, savulaik ir piespriedis nāvessodu tūkstošiem režīma pretinieku.

63 gadus vecais Laridžani ir Irānas politikas veterāns. Viņš iepriekš pārstāvēja Irānu kodolsarunās ar pasaules lielvarām, bet nesen viņa vadībā Teherāna vienojās ar Ķīnu par visaptverošu stratēģiskās sadarbības līgumu.

Pašlaik Laridžani pilda prezidenta Rohani padomnieka pienākumus. Iepriekš viņš deva padomus arī ajatollam Hamenei.

Laridžani par savu prioritāti prezidenta amatā ir izvirzījis valsts izvešanu no ekonomiskās krīzes un 2015. gadā noslēgtās starptautiskās kodolvienošanās atjaunošanu.

Savu kandidatūru prezidenta vēlēšanām pieteikuši arī Rohani pirmais viceprezidents Eshaks Džahangiri, bijušais Nacionālās drošības padomes vadītājs Saīds Džalili, bijušais Revolucionārās gvardes komandieris Mohsems Rezajs un bijušais prezidents Mahmūds Ahmadinedžāds.

Kopumā cīņai par prezidenta krēslu pieteikušies vairāk nekā 300 pretendenti. Viņu vidū dominē konservatīvi noskaņotie kandidāti.

Viņus izvērtēs viena no Irānas ietekmīgākajām institūcijām – Uzraugu padome. To veido 12 garīdznieki un islāma likumu eksperti. Sešus no padomes locekļiem ieceļ ajatolla Hamenei.

Galīgo kandidātu sarakstu padome nosauks 27. maijā. Sagaidāms, ka lielāko daļu pretendentu nepielaidīs dalībai vēlēšanās.

Pirms iepriekšējām prezidenta vēlēšanām 2017. gadā Uzraugu padome apstiprināja tikai sešus no vairāk nekā 1600 pretendentiem.

Jāpiebilst, ka kopš 1979. gadā notikušās Islāma revolūcijas Uzraugu padome dalībai prezidenta vēlēšanās nav pielaidusi nevienu sievieti.

Prezidenta vēlēšanās balsstiesības būs vairāk nekā 59 miljoniem Irānas pilsoņu, taču eksperti prognozē, ka vēlētāju aktivitāte būs zema, jo iedzīvotāji ir neapmierināti ar valsts slikto ekonomisko stāvokli. To ir iedragājušas ASV noteiktās sankcijas un Covid-19 pandēmija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt