Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas pārstāvis Eiropā un Vidusāzijā Lorāns Korbazs ceturtdien devies uz Maskavu un Kijevu, lai ar abu valstu amatpersonām diskutētu par Krievijas humānā konvoja nogādāšanu Ukrainā. Par to ziņo aģentūra „Reuters”.
Sarunu laikā plānots atkārtoti uzsvērt, ka Sarkanā Krusta misija ir tikai humāna un palīdzības piegādes nedrīkst politizēt. Vienlaicīgi palīdzības organizācijas pārstāvji norādījuši, ka Ukrainas robežas šķērsošanas procedūras un muitas kontrole abām pusēm vēl jāapspriež.
Bet tikmēr Krievijas nosūtītais humānās palīdzības konvojs tuvojas Ukrainai. Pēdējo reizi tas manīts Rostovas apgabalā un izskanējusi informācija, ka tas varētu doties uz robežkontroles punktu „Izvarino”, ko kontrolē prokrieviskie kaujinieki. Kā paziņojuši vairāki rietumvalstu žurnālisti, kolonnu esot pavadījuši kaujas helikopteri, kā arī atbalstošā militārā tehnika. „New York Times” žurnālisti informē, ka pēc apstāšanās Kamenskas-Šahinskas tuvumā, preses pārstāvjiem ir ļauts apskatīt kravas automašīnu kravu, un tur tiešām atradušies guļammaisi. Vienlaicīgi, žurnālisti automašīnu šoferiem pamanījuši tetovējumus, kas raksturīgi krievu desantniekiem. Savukārt Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas pārstāvji informējuši, ka līdz dokumentu noformēšanai, konvojs šeit varētu stāvēt pat līdz 17.augustam.
Paralēli humānā konvoja sekošanai masu mediju uzmanība ceturtdien tika pievērsta arī Krimai, kurā viesojās Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kā arī valdības ministri un parlamenta deputāti.
Šīs vizītes laikā
Putins paziņojis, ka Krima ilgus gadus ir bijusi pabērna lomā un Ukraina no tās vairāk ir ņēmusi, nekā devusi pretī, tāpēc pašlaik priekšā stāvot virkne nopietnu problēmu, kuras Krievija ir apņēmības pilna atrisināt. Pēc viņa vārdiem, Krima varētu kļūt par piemēru vēsturiskai samierināšanai.
Runājot par situāciju Ukrainā, Putins norādījis, ka valsts ir ieslīgusi asiņainā haosā, piebilstot, ka ar katru dienu situācija kļūst arvien dramatiskāka. Tieši tāpēc Maskava uzmanīgi sekošot Ukrainā notiekošajam un darīšot visu iespējamo, lai konflikts un asinsizliešana pēc iespējas ātrāk beigtos.
Diskusijas laikā aizskartas arī attiecības ar Eiropu. Komentējot ieviestās sankcijas un Maskavas noteiktās pretsankcijas, Putins norādījis, ka šie ir bijuši pasākumi Krievijas ražotāju aizsardzībai. Putins uzsvēris, ka ir nepieciešams mierīgi un efektīvi labiekārtot valsti, nenorobežojoties no pārējās pasaules, taču vienlaicīgi, neļaujot pret sevi izturēties neuzmanīgi.
Ceturtdien ar kārtējiem savdabīgiem paziņojumiem klajā nācis arī Vladimirs Žirinovskis, kurš aicinājis pie Krievijas robežām izvietot armiju, lai visa pasaule baidītos. Pēc Žirinovska vārdiem, militarizācija un propaganda esot Krievijas īstais ceļš un arī ekonomikai būtu jābūt militarizētai, vienlaicīgi gan uzsverot, ka tas nav aicinājums uz karu. Komentējot šos izteikumus, Putins esot norādījis, ka liberāldemokrātu līderis esot skaisti "dedzinājis", piebilstot gan, ka šāda Žirinovska personiskā nostāja ne vienmēr atbilstot Krievijas oficiālajai pozīcijai. Putins ar smaidu arī piebildis, ka Žirinovskim ir tiesības uz savu viedokli, jo Krievijā ir vārda brīvība.
