Višņa Zdjelariviča, kurai pieder vīna darītava valsts austrumos, sacīja, ka varētu gadīties, ka nāksies vairāk konkurēt ar Eiropas vīna darītājiem, taču, horvātiem vismaz līdz šim vairāk patīkot baudīt pašmāju ražojumus. Viņa cer, ka tā būšot arī turpmāk.
Horvātija ar aptuveni četriem miljoniem iedzīvotāju ir valsts, kurai raksturīgs ļoti liels skaits mazu saimniecību, kas nav lielākas par trim hektāriem.
Pēc iestāšanās ES, horvātu zemnieki saņems atbalstu, tāpat kā visas dalībvalstis maksājumus par hektāru. Zināms, ka tā sauktā kopējā aploksne nākamajiem septiņiem gadiem būs 373 miljonu eiro liela. Taču nav zināms, cik naudas precīzi katra saimniecība saņems. Taču jau līdz šim vairākus gadus Horvātijas zemnieki ir saņēmuši valsts hektāra subsīdijas, proti, aptuveni 300 eiro, jeb mazliet vairāk nekā 200 latu un cer, ka pēc iestāšanās ES šī summa nekļūs mazāka.
Horvāti stāsta, ka līdz šim ir vērojama cilvēku aizplūšana no laukiem uz pilsētu, taču stipras ir ģimeņu saknes. Lopus, labību un vīnogulājus mazajās saimniecībās pārņem un audzē dzimtas.
Par to, vai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā varētu sākties cilvēku aizplūšana no valsts, horvāti teic, ka ļoti aktīva emigrācija bijusi jau iepriekš, gan Balkānu kara laikā, gan pēc tam, visvairāk uz Vāciju un Austriju, tādēļ lielu tautas aizbraukšanu nesagaida. Baltijas valstis horvātiem darba dēļ vismaz šobrīd neesot interesantas.
Arī Labklājības ministrija rosinājusi neieteikt ierobežojumus Horvātijas pilsoņu pieejai Latvijas darba tirgum, pēc tam, kad Horvātija būs iestājusies ES.
