Horvātija prezidentūras laikā domās par ES pievilcības uzlabošanu

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) ir īstais brīdis, lai pārējās bloka valstis varētu atskatīties uz līdz šim paveikto un saprast, kā padarīt kopējo projektu pievilcīgāku iedzīvotāju acīs. Tā, uzsākot savas valsts pirmo prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, sacīja Horvātijas premjers Andrejs Plenkovičs. Turpmākais pusgads Eiropā solās būt notikumu bagāts, un Horvātijas politiķiem būs jāpieliek ne mazums enerģijas domstarpību pārvarēšanai.

Horvātija prezidentūras laikā domās par ES pievilcības uzlabošanuArtjoms Konohovs

    Gluži tāpat kā Rīgā, arī Zagrebā turpmāko pusgadu svarīgākie politiskie pasākumi Eiropas Savienības prezidentūras ietvaros notiks Nacionālās bibliotēkas ēkā. Tā ir celta 1995. gadā un nesen pārbūvēta, pievienojot konferenču centru, lai pilnībā īstenotu sākotnējo arhitekta ieceri.

    Iespējams, ka bibliotēka varētu radīt piemērotu gaisotni, lai domātu par Eiropas nākotni. Politiķiem drīzumā ir jāvienojas par to, kā organizēt lielu konferenci par šo tematu. Tai ir jābūt ar plašu bloka iedzīvotāju un nacionālo parlamentu iesaisti.

    Horvātijas premjers Andrejs Plenkovičs uzskata, ka

    tik nozīmīgas un lielas valsts kā Lielbritānijas aiziešana no Eiropas Savienības ir piemērots brīdis, lai saprastu, kur ir pieļautas kļūdas un kā padarīt Eiropas Savienību pievilcīgāku iedzīvotāju acīs.

    “Es domāju, ka mums būtu jāizveido process, kas nestu noderīgas idejas par to, kā mūsu kopējais projekts varētu veiksmīgāk darboties. Ir būtiski, lai mūsu iedzīvotāji to redzētu kā kaut ko, kas nes pievienoto vērtību mūsu valstīm un tam, ko mēs darām nacionālajā līmenī, nevis kā draudu, kā daži to mēģina pasniegt," skaidro Plenkovičs.

    Jaunajā Eiropas Komisijas sasaukumā par bloka nākotnei veltītās konferences organizēšanu būs atbildīga priekšsēdētāja vietniece no Horvātijas Dubravka Šuica. Tomēr sākotnējā ideja par šādu konsultāciju vajadzību pieder Francijas prezidentam Emanuelam Makronam. Francija šobrīd ir diskusiju centrā arī par to, kā un cik ātri būtu jānotiek turpmākajai bloka paplašināšanai. Kā atzina Horvātijas premjers Plenkovičs, Parīzei ir konceptuāli iebildumi pret to, kā notiek jaunu valstu uzņemšana.

    “Esmu pavadījis Parīzē piecus gadus. Ja es kaut ko labi zinu, tad tas ir lielo valstu skatījums uz nebeidzamu paplašināšanos, kas iekļauj arvien jaunas valstis un padara lēmumu pieņemšanu par ļoti sarežģītu procesu. Šobrīd paralēli tiek diskutēts par budžetu, par paplašināšanos un par Eiropas nākotnes konferenci. Visi šie jautājumi ir cieši savstarpēji saistīti. Tostarp arī migrācijas jautājums. Ja mēs paskatīsimies uz valstīm, kas visatturīgāk raugās uz turpmāko paplašināšanos un papētīsim viņu migrācijas politiku, tad mēs ātri ieraudzīsim daudz kopsakarību," atzīst Horvātijas premjers.

    Maija sākumā Zagrebā notiks Eiropas Savienības un Rietumbalkānu valstu samits. Horvātija cer, ka vēl pirms tam būs iespējams vienoties par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju. Iepriekš Francija, Nīderlande un Dānija to bloķēja. Un pagaidām neviens nav drošs, vai līdzšinējos iebildumus izdosies pārvarēt.

    Horvātijas prezidentūra ES Padomē sākās 2020. gada 1. janvārī un ilgs sešus mēnešus.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti