Pusdiena

"Conexus Baltic Grid" būs jāveido dabasgāzes rezerve

Pusdiena

Skolām un vecākiem izsūta informatīvus materiālus par «nāves spēles» iegrožošanu

ANO Starptautiskā tiesa Hāgā izskata Ukrainas iesniegto prasību pret Krieviju

Hāgas Starptautiskā tiesa sāks skatīt Ukrainas prasību pret Krieviju

Hāgā bāzētā ANO Starptautiskā tiesa pirmdien, 6.martā, sāks izskatīt Ukrainas ierosināto lietu pret Krieviju. Kijeva apgalvo, ka Maskava ir atbalstījusi teroristus Ukrainas austrumu reģionos, kā arī neatļauti vērsusies pret Krimas tatāriem okupētajā Krimas pussalā. 

Eksperti gan prognozē, ka Ukrainas izredzes panākt uzvaru ir ļoti niecīgas.  

45 lappušu garajā apsūdzībā Ukrainas puse apsūdz Krieviju divu ANO konvenciju pārkāpšanā. Pirmā no tām ir Teroristu finansēšanas līgums, kuru pārkāpjot, Krievija atbalsta nelikumīgos bruņotos grupējumus pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas tautas republikās.

Otrā apsūdzības daļā tiek apgalvots, ka 2014.gada martā Krimā notikusi vēršanās pret Krimas tatāru minoritāti un ukraiņu tautības iedzīvotājiem. Ieslogot cilvēkus un aizliedzot Krimas tatāru augstāko likumdevējorgānu Medžlisu, Krievija tiek apsūdzēta starptautiskās konvencijas par visu formu rasu diskriminācijas izskaušanu pārkāpšanā.

Apsūdzības Ukraina pamato ar ANO un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ziņojumiem no reģiona, kā arī NATO satelītu attēliem.

Krievija apsūdzības noraida

Maskava noliedz, ka tā apbruņotu prokremliskos kaujiniekus Ukrainas austrumos, un Kijevas ierosināto lietu Hāgas tiesā noraida kā „politisku interešu” motivētu. Kremlis arī paziņojis, ka tā ir Ukrainas valdība, kas „izrādījusi gribas trūkumu” vest konkrētas sarunas par konflikta atrisināšanu.

Krievijas Ārlietu ministrija norādījusi, ka šajā lietā plāno izmantot „visus iespējamos tiesiskās aizstāvības līdzekļus.” Kāds Krievijas diplomāts ziņu aģentūrai AFP paziņoja, ka Hāgā Maskavas intereses pārstāvēs „plaša delegācija”, kurā būs aptuveni 35 amatpersonas, tostarp „dažādu aģentūru pārstāvji, eksperti un advokāti.”

Paredzēts, ka sākotnējā noklausīšanās Hāgas tiesā ilgs četras dienas.

ANO Starptautisko tiesu izveidoja 1945.gadā, un tās uzdevums ir risināt strīdus starp valstīm. Kaut šīs tiesas lēmumi ir saistoši, tās rīcībā nav līdzekļu, lai tos ieviestu dzīvē, un tādēļ, lai arī kāds būs spriedums, tam diez vai būs ietekme uz reālo situāciju.

Ar tiesas darbu pazīstami eksperti atgādina, ka līdzīgas apsūdzības savulaik pret Krieviju izvirzīja arī Gruzija, taču toreiz lieta tika izbeigta. Tiek uzsvērts, ka tradicionāli vēršanās pret pasaules lielvarām, īpaši ANO Drošības padomes pastāvīgajām dalībvalstīm, parasti cieš neveiksmi un pagaidu tiesas rīkojums būs jāuzskata par ievērojamu Ukrainas uzvaru.

Jau ziņots, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins un citas augstas Krievijas amatpersonas sākotnēji vairākkārt kategoriski noliedza Krievijas armijas klātbūtni Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, kuru pēc starptautiski neatzītā referenduma Krievija 2014.gadā faktiski anektēja. Taču vēlāk tiešraidē, atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem, Putins atzina, ka aiz Krimas pašaizsardzības vienību muguras stāvējuši Krievijas karavīri.

Pēc tam Ukrainā sākās jaunais saspīlējuma vilnis, kad Harkovā, Doņeckā un Luhanskā vairāki bruņoti prokrieviski noskaņoti cilvēki ieņēmuši administrācijas ēkas un pieprasījuši referendumu par reģionu statusu.  Kijeva sākusi pretterorisma operāciju, bet 2015.gada februārī kārtējās sarunās ar rietumvalstu līderu līdzdalību panākta vienošanās par pamieru, kurš gan aizvien netiek pilnībā ievērots.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt