Gruzija ir viena no tām trijām Austrumu partnerības valstīm, kuras visskaidrāk ir paudušas savu apņēmību tuvināties Eiropas Savienībai un nākotnē, iespējams, tajā arī iestāties. Pirms gaidāmās vizītes Briselē, Gruzijas prezidents Giorgijs Margvelašvili kopīgi ar valsts premjerministru un parlamenta priekšsēdētāju bija aicinājuši Eiropas Savienību nākamajā nedēļā gaidāmajā Rīgas samitā sniegt Gruzijai nepārprotamu apstiprinājumu bezvīzu režīmam, norādot, ka tas iedzīvotājiem būtu ilgi gaidīts atalgojums par īstenotajām reformām un iedrošinājums darbu turpināt.
Vizīte Briselē notika tikai dažas dienas pēc tam, kad Eiropas komisija bija nākusi klajā ar ziņojumu par 2013. gadā pieņemtā vīzu liberalizācijas rīcības plāna ieviešanu dzīvē. Tajā tika norādīts, ka par spīti sasniegtajam progresam Gruzijai ir nepieciešams ņemt vērā vairākas rekomendācijas un novērst trūkumus. Kā norādīts Eiropas Komisijas ziņojumā, Gruzijai tagad vislielākā uzmanība jāpievērš tādiem jautājumiem kā patvēruma piešķiršana, cīņa ar korupciju, kā arī cilvēku un narkotiku nelikumīga pārvadāšana un tirdzniecība. Uz to Gruzijas prezidentam norādījis arī Eiropas Savienības kaimiņu politikas un paplašināšanās komisārs Johanness Hāns:
„Tagad ir pienācis laiks ieviest dzīvē asociācijas līgumu un paplašinātās un visaptverošā brīvās tirdzniecības līgumu. Ir nepieciešams koncentrēties uz pašu valsti un ir ļoti svarīgi, ka pirms gaidāmās vīzu liberalizācijas no mūsu puses ir saņemts ļoti pozitīvs atzinums. Tajā ir skaidri norādīts, vai ir atrisināti atsevišķi, īpaši aprakstīti jautājumi.”
Atsevišķi eksperti gan norāda, ka no vienas puses iedrošinošais Eiropas Komisijas ziņojums patiesībā norāda, ka Gruzija bezvīzu režīmam nav 100% gatava un, iespējams, Rīgas samitā tā šādus solījumus arī nesaņems. No savas puses Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks solījis dubultot visus centienus, lai vīzu liberalizācijas jautājums ar Gruziju tiktu atrisināts cik vien iespējams ātri.
Kā jau minēja komisārs Hāns, otrs ļoti nozīmīgs jautājums ir padziļinātā un visaptverošā brīvā tirdzniecības līguma ieviešana dzīvē. Hāns uzsver, ka ar papildus Eiropas finansiālu atbalstu Gruzijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tiks palīdzēts sagatavoties brīvās tirdzniecības zonas noteikumiem.
Savukārt Gruzijas prezidents Margvelašvili atzīst, ka par spīti atsevišķām grūtībām kopumā Gruzijas attiecības ar Eiropas Savienību var vērtēt kā veiksmes stāstu:
„Mēs secinājām, ka mūsu sadarbība attīstās ļoti pozitīvā veidā. Šo formātu novēro visas mūsu kaimiņu valstis un Gruzija nosūta ļoti pozitīvu signālu par to, ka integrācijas process Eiropas Savienībā var būt abpusēji izdevīgs gan iesaistītajām valstīm, gan to draugiem un sabiedrotajiem.”
Viesojoties Briselē, Gruzijas prezidents apmeklēja arī Eiropas Parlamentu, tiekoties ar Ārlietu komitejas deputātiem un atbildot uz viņu jautājumiem par Gruzijā īstenotajām tieslietu reformām, kā arī attiecībām ar Krieviju neatkarību pasludinājušajām republikām Dienvidosetiju un Abhāziju. Ārlietu komitejas vadītājs Elmars Broks šajās diskusijās vēlreiz uzsvēris, ka Rīgas samits būs īpaši svarīgs Eiropas Savienībai, jo ļaus stiprināt šī reģiona valstu tiesības pašām pieņemt lēmumus par savu nākotni, tostarp ieviešot Eiropas Savienības līgumus.
