Nepilnas trīs nedēļas ir atlikušas līdz 19. decembrim, kad 538 ASV Elektoru kolēģijas pārstāvji pulcēsies savu štatu galvaspilsētās, lai oficiāli balsotu par nākamo valsts prezidentu. 306 no šīs kolēģijas biedriem pārstāv Republikāņu partiju, un ar šo balsu skaitu ir pietiekami, lai par nākamo ASV prezidentu kļūtu 8. novembra vēlēšanās uzvarējušais Donalds Tramps. Tā kā daudziem Trampa uzvara izrādījās pamatīgs pārsteigums, pēcvēlēšanu laikā visai bieži izskanējuši jautājumi par to, vai elektoru kolēģija varētu balsot savādāk un Trampu amatā neapstiprināt? Vai šāda varbūtība vispār ir iespējama un kādas varētu būt sekas?
Šis jautājums ir ar jaunu sparu aktualizējies pēc tam, kad grupa pret Trampu noskaņotu kolēģijas biedru ir izveidojusi bezpeļņas politisku komiteju.
Tās mērķis ir atlikušajās nepilnās trijās nedēļās piesaistīt ievērojamus līdzekļus, lai darbotos kā lobijam un censtos pārliecināt Republikāņu partijas biedrus Trampa kandidatūru neatbalstīt.
Tā dēvēto Hamiltona grupu vada Kolorado štata pārstāvis no Demokrātu partijas Maikls Baka, kurš ar saviem sabiedrotajiem vēlas panāk Trampa aizvietošanu ar kādu tradicionālo republikāni, piemēram, Mitu Romniju vai Džonu Keisiku.
Hamiltona grupas izveidotajā videoklipā Vašingtonas pārstāvis elektoru kolēģijā Brets Šafolo norādījis, ka ASV dibinātāji elektoru kolēģiju bija izveidojuši kā avārijas bremžu mehānismu, lai novērstu neatbilstoša kandidāta kļūšanu par prezidentu.
Šafolo paskaidro, ka elektoru kolēģijai nav automātiski jāapstiprina vēlēšanās uzvarējušais kandidāts, bet gan ir visrūpīgāk jāizvērtē izvirzītais kandidāts, lai pārliecinātos, ka viņš atbilst trijiem kritērijiem: lai ir kvalificēts šim darbam, lai amatā netiktu apstiprināts harismātisks autokrāts un lai šis cilvēks neatrastos kādas ārvalsts ietekmē. Hamiltona grupa uzskata, ka Tramps šiem kritērijiem neatbilst.
„Elektoru kolēģija ir mehānisms, kas pasargā no izgāšanās. Mēs to nekad neesam izmantojuši, taču mūsu valstij tas nekad nav bijis nepieciešams,” norādīja Šafolo. „Mēs vienmēr esam ievēlējuši pieredzējušus valstsvīrus, taču šī reizi ir citādāka. Par šādu situāciju mūs brīdināja mūsu valsts dibinātāji un šādai situācijai tika izveidota elektoru kolēģija. Mūsu konstitucionālais pienākums un morālā atbildība ir iedarbināt šos ārkārtas pasākumus. Ja tikai 37 republikāņu elektori mainīs savu viedokli, Donaldam Trampam nebūs 270 balsu, kas nepieciešamas kļūšanai par prezidentu. 37 patrioti var izglābt šo valsti.,” saka Šafolo.
Kā norāda izdevums „Politico”, pagaidām neviens no Republikāņu partijas elektoru kolēģijas pārstāvjiem publiski nav paudis gatavību balsot pret Trampa apstiprināšanu.
Taču privātās sarunās šāds atbalsts esot novērojams. Tāpat nav skaidrs, cik īsā laikā un cik daudz naudas jaundibinātajai grupai izdosies savākt un kā tā tiks izmantota. „Politico” gan norāda, ka ar Trampa uzvaru neapmierināto skaits ir pietiekami liels.
Kā piemēri tiek minēta Zaļās partijas kandidāte Džila Steina, kuras aicinājums pārskaitīt balsis Mičiganā, Pensilvānijā un Viskonsinā īsā laikā savāca trīs miljonus dolāru. Arī vietnē „change.org.” iesniegtā petīcija, kurā elektoru kolēģijas locekļi tiek aicināti noraidīt Trampa kandidatūru īsā laikā ir savākusi 4,5 miljonus parakstu.
Kā norāda virkne ASV politikas ekspertu, ja elektoru kolēģija apstiprinās amatā Trampu, šī būs jau trešā reizes ASV vēsturē, kad uzvarēs tautas balsojumā zaudējušais kandidāts. Iepriekšējā reizē 2000. gadā šādi amatā nonāca Džordžs Bušs jaunākais.
Vēstīts, ka 8.novembrī notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēja Tramps, pārspējot demokrātu kandidāti Hilariju Klintoni.
