Tagad abu etnisko grupu pārstāvji ir ieinteresēti atkal sēsties pie pārrunu galda. Taču starpnieka lomā viņi aicina starptautisko institūciju ekspertus, proti, ES un ANO līderus.
Turcija iebruka Kiprā 1974.gadā, un daudzas grieķu ģimenes bija spiestas atstāt savas mājas un bēgt dienvidu virzienā. Pēc deviņiem gadiem, 1983.gadā, salas ziemeļdaļā tika izveidota Ziemeļkipras Turku republika, kuru neatzīst neviena valsts pasaulē, izņemot Turciju.
Turcija izvietojusi kara bāzes ar 40 000 karavīru. Turku daļā palikusi osta, kuras izmantošanu viņi lieguši Kipras grieķiem, savukārt, valsts dienvidos ir starptautiskā lidosta, kuras trūkums liedz Kipras turkiem veiksmīgi attīstīt savu tūrismu. Lai arī valsts apvienošanās neapšaubāmi dotu ļoti daudz ieguvumu abām pusēm, pārrunas ik pa brīdim nonāk strupceļā, uzduroties uz emocionālajiem un politiskajiem šķēršļiem.
Pēdējais lielākais mēģinājums atrast kopīgu valodu divu kopienu starpā bijis 2004.gadā, kad ANO izstrādāja kompromisa līgumu, tā saukto Annana plānu. To uzsver arī Ārzemju un Eiropas politikas pētniecības centra analītiķis Džordžs Cogopuloss. „Neatkarīgie starptautiskie analītiķi novērtējuši, ka Annana plāns nosliecas par labu Turcijai un Kipras turkiem. Grieķu puse paziņojusi, ka šis plāns nekalpo grieķu kopienas nacionālajām interesēm. Līdz ar to 2004.gada referendumā grieķu iedzīvotāji nobalsojuši „pret”, bet turki – „par”. Tādējādi pārrunas nonāca strupceļā, kas ilgst līdz pat šodienai, proti, uz deviņiem gadiem. Tāpēc esmu pesimistiski noskaņots attiecība pret visām turpmākajām pārrunām. Ja šajā plānā veiks izmaiņas, tad mēs varam sagaidīt, ka to noraidīs turki,” stāsta Cogopuloss.
Pēdējā gada laikā vairāku iemeslu dēļ Kipras atkalapvienošanās tēma bijusi iesaldēta. Taču nu tā atkal nonākusi politiskajā dienaskārtībā. ANO speciālais padomnieks Aleksandrs Douners norāda, ka oktobrī Kipras turku un grieķu daļas pārstāvji atkal sēdīsies pie pārrunu galda.
Viens no būtiskiem faktoriem, kas motivē atsākt pārrunas, ir naftas un gāzes izpētes Vidusjūrā. Grieķija un Kipra uzsākuši priekšdarbus, lai veiktu šo resursu ieguvi, kam pretī stājas Turcija, uzskatot, ka šie darbi nav saskaņoti ar Ziemeļkipras Turku varas pārstāvjiem. Hjū Poups, kas ir Starptautiskās krīzes grupas loceklis, Turcijas-Kipras projekta vadītājs stāsta par to, ka pienācis īstais brīdis veiksmīgam dialogam. „Grieķija vēlas sākt naftas un gāzes ieguvi Egejas jūrā, bet tai traucē nesaskaņas ar Turciju. Ik pa laikam abas valstis nonāk situācijā, kas draud pārvērsties karadarbībās. Ir pienācis laiks, lai pieliktu punktu ieilgušajam konfliktam. Šis strīds ilgst 30 – 40 gadus, un nevienas no tā neiegūst. Taču nepieciešams atrast spēcīgus un gudrus politiķus no abām pusēm,” stāsta Poups.
Kipras nesaskaņu novēršana nenoliedzami būtu Turcijas interesēs vēl viena iemesla dēļ. Kipra atšķirībā no Turcijas ir pilnvērtīga ES dalībvalsts un tieši tās balss var kļūt par izšķirīgu Turcijas ceļā uz godpilnu kopienas dalībnieces statusu.
