Grieķijā atlaidīs 15 000 valsts iestāžu darbiniekus

Līdz nākamā gada beigām Grieķijā atlaidīs 15 000 valsts iestāžu darbiniekus.

Šādi samazinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu papildus līdzekļus no starptautiskajiem aizdevējiem. Jaunais likums jau izsaucis neapmierinātību sabiedriskajā sektorā strādājošo arodbiedrību vidū.

Grieķijas sabiedriskais sektors pastiprināti sāka pieaugt pagājušā gadsimta 1970. un 1980. gados, kad katra prezidenta administrācija centās iekārtot darbā savus cilvēkus. Ar katru gadu valsts sektors ir pleties tikai plašumā, jo šeit iegūtais darbs faktiski tiek garantēts uz mūžu.

Tagad jaunā Grieķijas valdība ir pacēlusi roku pret vienu no svētajām lietām, pieņemot likumu, kas tuvāko divu gadu laikā ļaus atlaist 15 000 valsts sektorā strādājošo. Līdz jūnija beigām darbu būs jāzaudē pirmajiem diviem tūkstošiem, līdz gada beigām vēl diviem tūkstošiem ierēdņu, bet pārējie 11 000 tūkstoši tiks atlaisti nākamgad. Lai arī ierēdņu skaits kopš krīzes sākuma ir pastāvīgi mazinājies, šī būs pirmā reize, kad valdība ir izlēmusi par tiešu birokrātu atlaišanu. Vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredz, ka tikai ievērojami samazinot birokrātu skaitu būs iespējams saņemt nākamo 8,8 miljardu lielo starptautiskā aizdevuma daļu.

Kā paskaidrojis administratīvo reformu ministrs Antonis Manitakis, atlaižamos ierēdņus izvēlēsies valdība un kopumā šie cilvēki nāks no piecām sfērām. Pirmkārt, tiks atlaisti tie ierēdņi, kuru darbībā konstatēti pārkāpumi. Darbu zaudēs arī birokrāti no tiem uzņēmumiem, kuri ir vai nu apvienoti, vai arī likvidēti. Savukārt tām personām, kuras ir bijušas spiestas mainīt darbavietu, vai arī kuras pašlaik atrodas tā dēvētajās darba rezervēs, tiks piedāvāts brīvprātīgi aiziet no darba. Vienlaicīgi Manitakis uzsvēris, ka rūpīgi tiks pārbaudīti arī ierēdņu darbā pieņemšanas apstākļi, un, ja tiks atklātas nepamatotas darbības, cilvēkiem darbs būs jāatstāj.

Vislielāko neapmierinātību ar jaunpieņemto likumu paudusi Sabiedriskā sektora darbinieku arodbiedrība ADEDY, kura uzskata, ka politiķi sāk graut valsts sektoru un pamazām iznīcina labklājības valsti. Arī privātajā sektorā strādājošo arodbiedrība norādījusi, ka pieņemtais likums tikai pasliktinās jau tā smago situāciju, kad bezdarba līmenis valstī ir sasniedzis jau 27%. Abu arodbiedrību pārstāvji, kas pie parlamenta ēkas bija sarīkojuši protesta akciju, apgalvo, ka atlaisti tiks galvenokārt gados vecākie darbinieki, kuriem jau tā ir grūtības savilkt galus un nodrošināt savas ģimenes.

Tomēr sabiedriskajā sektorā strādājošo atlaišana ir tikai viens no Grieķijas valdības pieņemtajiem lēmumiem. Pēdējā brīdī likumprojektu paketē tika iekļauti labojumi, kas izņēmuma gadījumos ļauj samazināt arī minimālo algu. Proti, turpmāk vietējās varas iestādes drīkstēs pieņemt īstermiņa darbos jauniešus vecumā līdz 25 gadiem, maksājot viņiem līdz 427 eiro mēnesī, kas ir aptuveni par 80 eiro mazāk, nekā tiek maksāts pašlaik. Personas, kas ir vecākas par 25 gadiem, par šādu darbu saņems 490 eiro, kas arī ir par 90 eiro mazāk nekā pašreizējā minimālā alga.

Opozīcija pret šādiem ierosinājumiem ir asi protestējusi, apgalvojot, ka tos nav bijis iespējams pienācīgi apspriest. Savukārt Grieķijas finanšu ministrs Jannis Sturnaras norādījis, ka, lai arī šī nauda ir ļoti maza, tā tomēr esot domāta bezdarbniekiem, kuriem arī šāds finansējums būs labs atbalsts.

Noslēgumā vien jāpiebilst, ka eirozonas pārstāvji pirmdien sanāks uz tikšanos, lai apstiprinātu nokavēto 2,8 miljardu eiro izmaksāšanu Atēnām. Atlikušos sešus miljardus plānots samaksāt 13. maijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt