Pirmdiena bijusi izšķirīga Grieķijas tālākajam liktenim, jo starptautiskie aizdevēji lēma, vai Atēnas izpildījušas visas prasības un ir pelnījušas saņemt kārtējo palīdzības devu. Grieķu politiķi centās pierādīt, ka atbildei ir jābūt pozitīvai. Pirms divām nedēļām grieķu parlaments pakļāvies starptautisko aizdevēju prasībām un pieņēmis lēmumu samazināt strādājošo skaitu valsts sektorā. Līdz šī gada beigām tiks atlaisti četri tūkstoši cilvēku, vēl 25 tūkstošiem tiks mainītas darba vietas. Šīs pūles tikušas novērtētas.
Tomēr Eiropas Komisija pirmdien publicētajā atskaitē norāda, ka reformas šajā valstī norit pārāk lēni, privatizācijas process nenes gaidītos rezultātus, virkne pasākumu, piemēram, jauna īpašuma nodokļa piemērošana netiek pieņemta solītajā laikā. Trūkumu sarakstā minēta arī nesakārtota nodokļu sistēma un nepievilcīga biznesa vide.
Savukārt Itālijas premjerministrs Enriko Letta, apmeklējot Atēnas, izteicies, ka arī starptautiskās palīdzības programma ir pelnījusies kritiku. „Nav šaubu, ka Eiropa pēdējos gados pieļāva nopietnas kļūdas attiecībā pret Grieķiju. Tika izvēlēts nepiemērots brīdis un nepiemēroti līdzekļi, kas noveda pie krīzes padziļināšanās. Ja Eiropas attieksme pret Grieķiju būtu citāda no paša sākuma, arī krīze Grieķijā izpaustos atšķirīgi – ar mazākiem ekonomiskajiem zaudējumiem un arī ar mazāku bezdarbu,” norādīja Letta.
Neskatoties uz abpusējo kritiku, neviens neuzdrošinās riskēt un pieļaut Grieķijas maksātnespēju. Vakar Bundestāga budžeta komisija akceptēja eiro grupas lēmumu izmaksāt Atēnām 2,5 miljardus eiro, arī SVF piekritis piešķirt 1,8 miljardus eiro. Kopumā valsts saņems nepilnus 6 miljardus eiro. Taču gandrīz puse no šīs naudas - 2,26 miljardi - aizies jau esošā parāda nomaksai.
Šī ziņa nepārprotami radījusi negatīvas emocijas grieķu sabiedrībā. „Mums jau neviens nav jautājis, vai Grieķijai vajadzēja ņemt šo naudu. Varas pārstāvji lūguši to aizdevumu, savukārt, mums tik jāmaksā!” norāda kāda sieviete. Savukārt kāds cits grieķis pārmet valdošai varai pārāk ciešu paklausību aizdevējiem: „Jāsaprot, ka mēs esam zaudējuši savu neatkarību. Mūsu politiķi uzklausa visu, ko pasaka starptautiskie aizdevēji, un izpilda šos rīkojumus. Tas arī viss.”
Starptautiskās palīdzības programma sākās 2010.gada maijā. Kopš tā laika Grieķija jau ir saņēmusi 209 miljardus eiro un pēc grieķu presē minētā, aptuveni puse no šīs summas ir atgriezusies atpakaļ pie pašiem aizdevējiem, gan kā maksājums par aizdevuma procentiem, gan arī kā parāda pamatsummas atmaksa.
