Atjaunojamās enerģijas atbalstītāji uzskata, ka Izraēlas kontrolētās Golānas augstienes ir izcila vieta vēja parkam – ar plašajām kalna nogāzēm un elektrotīklu savienojumiem. Taču vietējos iedzīvotājus nemaz neiepriecina plāni šo tīklu paplašināt.
Viņus satrauc vēja parka ietekme uz zemkopību un arī viņu gandrīz sakrālo saikni ar šo zemi.
“Laistīšana vasarā, ražas vākšana rudenī, apgriešana ziemā, tāpat arī vienkārši atpūta. Bez šiem dārziem mums vairs nav, kur iet. Mājās nav, ko darīt. Mēs ejam uz saviem dārziem pat naktī,” medijiem klāstīja zemnieks Noraldīns Masuds.
“Mēs neesam pret atjaunojamo enerģiju. Mēs esam pret projektiem, kas apdraud mūs kā iedzīvotājus, kā arī mūsu tiesības uz savu zemi un dārziem. Zaļā enerģija – taču ne par katru cenu,” skaidroja zemnieks Emils Masuds.
Vietējie iedzīvotāji ir ārkārtīgi skeptiski pret Izraēlas Enerģētikas ministrijas plāniem tuvējā kalna nogāzē uzbūvēt vēl 30 vēja turbīnas. Katra no tām būtu 200 metrus augsta un tiktu novietota uz līdzenas lauksaimniecībā izmantojamas zemes.
Taču aizstāvēt savas tiesības zemniekiem ir grūti, jo viņi pieder druzu etniskajai kopienai, kurai nav politiskās pārstāvniecības nacionālajā līmenī. Golānas augstienes ir Sīrijai piederoša teritorija, kuru tāpat kā Rietumkrastu, sešu dienu kara gaitā 1967.gadā okupēja Izraēlas karaspēks.
Taču atšķirībā no palestīniešu teritorijām Golānas augstienēs Izraēlas kontrolē saglabājās miers. Vietējie druzi iemācījās ivritu, taču izvēlējās nepieņemt Izraēlas pilsonību, aizvien jūtot ciešo saikni ar Sīriju. Arī vēja turbīnas viņi uzskata par kārtējo apliecinājumu Izraēlas okupācijai.
