Ēģiptes Arābu Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Ahmedu Adelu Sobhiju, kurš rezidē Stokholmā, uz sarunu aicināja Latvijas Radio žurnālists Rustams Šukurovs.
Rustams Šukurovs: Ēģipte robežojas gan ar Gazas joslu gan Izraēlu. Izraēlas karš pret "Hamās" Gazas joslā norisinās vairāk nekā astoņus mēnešus un ir prasījis tūkstošiem civiliedzīvotāju dzīvību. Ēģiptes skatījumā kāds ir risinājums karam?
Ahmeds Adels Sobhijs: Sākšu ar to, ka Palestīnas jautājums kopumā ir ļoti svarīgs Ēģiptei. Šis ir vissvarīgākais ārlietu jautājums Ēģiptei. Bet mūsu ieskatā risinājums ir vienkāršs – ilgstoša miera nodibināšana. Un šī mērķa sasniegšanai palestīniešu tautai ir jānodrošina viņu tiesības saskaņā ar starptautiskajiem likumiem.
Tas nozīmē Izraēlas – kā okupējošās puses – atkāpšanos uz 1967. gada robežām un Palestīnas valsts izveidi ar galvaspilsētu Austrumjeruzalemē. Šis risinājums ir vienīgais risinājums.
Mēs gadiem ilgi esam brīdinājuši, ka izvairīšanās no šāda risinājuma radīs nestabilitāti un apdraudēs drošību reģionā. Un tagad mēs tam redzam perfektu piemēru.
Mēs saskaramies ar nepieredzētu humāno krīzi, kad okupējošā vara ir nogalinājusi vairāk nekā 35 000 cilvēku, tostarp sievietes un bērnus, apzināti izraisot badu un civiliedzīvotāju masu pārvietošanos, kas ir starptautisko likumu pārkāpums.
ANO - Ģenerālā asambleja un Drošības padome, Starptautiskā krimināltiesa, Starptautiskā tiesa – visas šīs struktūras ir izteikušās par notiekošo, bet reakcijas uz sacīto nav. Mēs esam nonākuši situācijā, ko var nosaukt par cilvēcības un starptautisko tiesību pārbaudes laiku.
Ja mēs vēlamies stabilitāti globālā mērogā, jo tas neattiecas tikai uz Ēģipti, ir jāievēro starptautiskās tiesības.
Vienīgais ceļš – divu valstu risinājums, saskaņā ar kuru abām valstīm ir vienādas tiesības, vienādas drošības garantijas un tiesības uz labklājību. Kad tas tiks panākts, viss pārējais – kaujinieku jautājums, terorisma jautājums – vienkārši izzudīs.
Runājot par Gazas joslā esošiem radikāliem kaujinieku grupējumiem, vai Ēģiptes valdība uzskata tos par drošības draudu jūsu valstij?
Definējot radikālus grupējumus, jābūt ļoti uzmanīgiem. Ja jūs runājat par okupāciju… un ir cilvēku grupa, kas cīnās pret šo okupāciju, tad tā ir pretošanās kustība, nevis radikāls grupējums.
Bet tam, kā tu cīnies pret kādu, pret okupāciju vai ko citu, ir jāatbilst starptautiskajām tiesībām. Nedrīkst nogalināt civiliedzīvotājus, lai kas to darītu – Izraēla vai "Hamās". Nedrīkst sagrābt civiliedzīvotājus un ieslodzīt cietumos vai padarīt viņus par ķīlniekiem. Tas nav pieņemami.
Izraēlas valdības pārstāvji, tostarp premjerministrs Benjamins Netanjahu, bieži izteikušies, ka karš Gazas joslā turpināsies, līdz visi "Hamās" sagrābtie ķīlnieki tiks atbrīvoti un grupējums tiks pilnībā iznīcināts. Vai Ēģiptes skatījumā Izraēlas izvirzītais mērķis iznīcināt "Hamās" ir sasniedzams?
Ne vien Ēģiptē, bet arī Izraēlā, tostarp cilvēki tās valdībā un kara kabinetā, nezina, vai pilnīga "Hamās" iznīcināšana ir sasniedzams mērķis. Jo nevar viennozīmīgi noteikt, kas ir "Hamās". Vai runa ir par cilvēkiem, vai par piekritējiem, vai par tiem, kas strādāja "Hamās" kontrolētajās struktūrās? Uzskats par pilnīgu "Hamās" iznīcināšanu bezjēdzīgs, arī tādēļ, ka "Hamās" ir ideoloģija.
Šeit es būšu nedaudz kritiskāks.
Ēģiptes skatījumā Izraēla bija tā, kas palīdzēja "Hamās" nostiprināt savas pozīcijas. Netanjahu pats bija izteicis komentārus par to. Tas tika darīts, lai diskreditētu Palestīnas pašpārvaldi un izvairītos no vienošanās par divu valstu risinājumu.
Ja mēs šo situāciju apgriezīsim, risinājums būs. Ja cilvēkiem tiks dota cerība, viņi nepiebiedrosies radikāļiem.
Var nostiprināt Palestīnas pašpārvaldes kontroli Gazā, ja tai tiks sniegti nepieciešamie instrumenti. Bet, ja palīdz radikāļiem un diskreditē Palestīnas pašpārvaldi, kā tā var valdīt? Ja Palestīnas pašpārvaldei tiks dota iespēja, tad būs cerība.
Kad tas notiks, tādas valstis kā Ēģipte un citas reģiona valstis sniegs atbalstu, palīdzot palestīniešiem pārvaldīt Gazas joslu arābu miera plāna ietvaros.
Bet, ja saka: "Mēs koncentrēsimies tikai uz Gazu", tad tiek spēlēta dažu labu Izraēlas galēji labējo spēle. Un tās noteikumi paredz atdalīt Rietumkrastu no Gazas un atmest divu valstu risinājumu. Divu valstu risinājumam vajadzētu būt galvenajam mērķim. Un Gazas joslas pārvaldībai ir jābūt daļai no tā.
