Janukovičs intervijā Krievijas „Pirmajam kanālam” paziņojis, ka, tikko viņam būs iespēja, viņš atgriezīsies „un darīšu visu, lai atvieglotu dzīvi Ukrainas iedzīvotājiem”.
Janukovičs klāstījis, ka viņu neatstāj doma par atgriešanos Ukrainā, lai kļūtu par protestu kustības līderi, „taču visi uzskatīja – ja es atgriezīšos, ienaidnieki izdarīs visu, lai mani iznīcinātu”.
„Mani līdzgaitnieki bija pret to, lai es brauktu uz Ukrainu. Notikumi attīstījās ļoti strauji, un es nožēloju, ka nevarēju to izdarīt,” Janukoviča teikto citē Krievijas aģentūra „RIA Novosti”.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko, lūgts komentēt Janukoviča izteikumus, Ukrainas medijiem norādījis, ka Janukoviču Ukrainā gaida ar nepacietību, vēsta aģentūra „Unian”.
„Es uzskatu, ka tas būs tikai labi Ukrainai. Neesmu pārliecināts, ka tas būs labi viņam. Mēs gaidām viņu ar nepacietību. Un esam gatavi viņu uzņemt. Jo ātrāk viņš atgriezīsies Ukrainā, jo labāk būs Ukrainai. Lai kļūst par protesta kustības līderi. Labākajā gadījumā – cietumā,” sacījis Porošenko.
Jau vēstīts, ka februārī Ukrainas ģenerālprokuratūra oficiāli pieprasījusi Krievijai izdot Janukoviču, kurš pēc varas maiņas bēga uz Krieviju. Janvārī Kijevas tiesa sankcionējusi Janukoviča arestu. Pirms tam „Interpol” izsludināja Janukoviču meklēšanā. Toreiz Krievijas ģenerālprokurors Jurijs Čaika paziņojis, ka Krievijas prokuratūra nav saņēmusi no ukraiņu kolēģiem pieprasījumu par Janukoviča un citu viņa režīma politiķu izdošanu.
Janukovičs par Ukrainas prezidentu ievēlēts 2010.gadā un gāzts 2014.gada februārī pēc ilgstošiem protestiem Kijevā un daudzviet citur Ukrainā.
Protesti sākās pēc Janukoviča lēmuma neparakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību un turpināt ciešāku sadarbību ar Krieviju, taču opozīcija skaidroja, ka vēlas gāzt Janukoviča režīmu arī tā korumpētības dēļ. Protestu apspiešanas laikā Kijevā gājuši bojā vairāk nekā 100 cilvēki. Pēc atlaišanas no amata Janukovičs aizbēga uz Krieviju un paziņoja, ka neatzīst jauno varu un prezidenta vēlēšanas.
25.maijā Ukrainā notika prezidenta ārkārtas vēlēšanas, kurās uzvarēja oligarhs Petro Porošenko.
Tikmēr Krievija izmantoja politisko nestabilitāti Ukrainā un anektēja Krimu, bet Kremļa atbalstītie separātisti destabilizē situāciju Austrumukrainā.
