“Man nospļauties par cilvēktiesībām” - tā izteicies Filipīnu kontroversiālais prezidents Rodrigo Duterte. Savukārt Čečenijas prezidents Ramzans Kadirovs cilvēktiesības un to aizstāvēšanu uzskata par ārzemju aģentu naidīgajiem tīkojumiem.
Apvienoto Nāciju cilvēktiesību komisārs Zeids Rāds al Huseins, Jordānijas princis un bijušais ANO vēstnieks Bosnijas kara laikā, pieņēmis neparastu lēmumu, paziņojot, ka nekandidēs uz otro termiņu amatā.
“Pārdomājot šo jautājumu, esmu nolēmis netiekties pēc otra četru gadu termiņa. Darīt to pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā nozīmētu goddevīgi locīt ceļus, slāpēt aizstāvības vēsti, mazināt manas balss, kas ir jūsu balss, neatkarību un ticamību tai,” paziņoja komisārs.
ANO cilvēktiesību komisārs atklāti kritizējis ietekmīgu valstu valdības par cilvēktiesību pārkāpumiem, tai skaitā arī ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju un Lielbritāniju par uzbrukumiem imigrantiem “Brexit” referenduma laikā. Viņš pārmetis, ka ASV un citas pasaules lielvaras atkāpjas no savas vēsturiskās apņemšanās aizsargāt cilvēktiesības.
To, ka 2016.gads bijis viens no melnākajiem cilvēktiesību jomā, atzīst arī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks.
“Situācija ir ļoti drūma arī Eiropas kontekstā. Jo ir bijušas vairākas krīzes – Eiropas mēroga krīzes. Sākās ar ekonomisko krīzi, kas smagi skāra cilvēktiesības. Tad bija Ukrainas krīze, kas sāka jaunu auksto karu. Tad bija bēgļu krīze vai bēgļu politikas krīze. Pretterorisma krīze, kad visi gribēja par cilvēktiesībām pilnībā aizmirst, cīnoties pret terorismu. Un tad bija vairākas valstis, kur ļoti nopietna bijusi atpakaļslīdēšana - gan Krievija, gan Azerbaidžāna, gan Turcija, Ungārija, Polija,” norādīja Muižnieks.
“Tas, ka Eiropas Savienība netiek galā ar ES dalībvalstīm, kur ir nopietnas likuma varas un tiesu varas neatkarības problēmas, tas raisa ļoti nopietnas pārdomas,” sacīja Muižnieks.
Eiropas Cilvēktiesību tiesai, iespējams, šogad nāksies savilkt jostu, jo Eiropas Padomes budžetā ir 18 miljonu eiro liels robs, ko ir iecirtusi Krievijas atteikšanās maksāt savu dalības naudu un Turcijas iemaksu samazināšanās trīs reizes.
Eiropas Padomes Cilvēktiesību komitejas vadītājs un Vācijas parlamenta deputāts Franks Švābe uzskata, ka, neskatoties uz cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos pēdējos gados, darbs ir jāturpina.
“Tā ir mūsu vienīgā iespēja turpināt darbu un saukt vārdā šīs valstis, runāt par to, jo viņām tas joprojām nepatīk. Mēs nevaram turp nosūtīt policiju, lai stāvokli mainītu. Un to mēs arī negribam. Taču varam atklāti par to runāt. Un reakcija apliecina – kaut gan šīs valstis saka “mums nerūp, ko viņi saka”, tā nemaz nav. Tām rūp gan, un mūsu balss jāizmanto,” uzsvēra Švābe.
