Vēl pirms dažām dienām, 1.maijā, Francijas Nacionālās partijas līdere Marina Lepēna un viņas tēvs – partijas dibinātājs Žans Marī Lepēns – atradās uz vienas skatuves, lai uzrunātu savus atbalstītājus. Tikai dažas dienas vēlāk partija ir nolēmusi sava dibinātāja darbību partijā uz laiku apturēt.
Šāds lēmums pieņemts pēc kārtējiem 86 gadus vecā politiķa izteikumiem par to, ka holokausts un nacistu gāzes kameras ir bijušas tikai niecīgas detaļas vēsturē. Šī nav pirmā reize, kad skandalozais politiķis nācis klajā ar šādiem skaļiem paziņojumiem, un iepriekš viņš jau vairākkārt ir ticis tiesāts gan par rasu naida kurināšanu, gan holokausta noliegšanu.
Komentējot savas meitas un Nacionālās frontes lēmumu apturēt viņa kā goda prezidenta darbību partijā, Žans Marī Lepēns intervijā radiostacijai “Europe 1” notikušo nosaucis par kriminālu darbību un nodevību.
Tāpat viņš visai asi vērsies pret savu meitu.
“Man ir kauns, ka Nacionālās frontes vadītājai ir mans uzvārds, un es ceru, ka viņa no tā tiks vaļā pēc iespējas ātrāk. To var izdarīt, vai nu apprecoties ar savu partneri, vai ar savu padomnieku Florianu Filipo, vai kādu citu. Es nevēlos, lai Nacionālās frontes prezidente nēsātu Lepēna uzvārdu. Un viņas attieksme pret Nacionālās frontes dibinātāju ir pilnībā nepieņemama,” sašutumu paudis Lepēns.
Šajā intervijā Žans Marī Lepēns arī norādījis, ka pašreizējā situācijā viņš noteikti neatbalstīs savu meitu cīņā par Francijas prezidenta krēslu, jo viņas kļūšana par prezidenti būtu īsts skandāls. Pēc viņa vārdiem, Marina Lepēna esot pat sliktāka nekā vadošās Francijas politiskās partijas, jo ienaidnieks ar tevi cīnās aci pret aci, bet šajā gadījumā viņš iedurot mugurā. No otras puses, viņš norādījis, ka pilnībā saraut saiknes ar meitu nevēlas, piebilstot, ka visus tiltus spēj nojaukt tikai nāve.
Lepēnu ģimenes attiecības sabiedrības uzmanības centrā ir jau vairākus mēnešus. Marina Lepēna ir paziņojusi, ka viņas tēva antisemītiskie izteikumi ir pielīdzināmi politiskai pašnāvībai, paužot viedokli, ka viņam būtu jāatsakās no kandidēšanas Francijas reģionālajās vēlēšanās. Žans Marī Lepēns gan uzsvēris, ka savu viedokli negrasās mainīt arī nākotnē, jo Nacionālās frontes oficiālo viedokli viņš paudis tikai laikā, kad pats partiju vadīja. Un tas bija aptuveni 40 gadus.
Sagaidāms, ka Nacionālās frontes ārkārtas kongress, kurā tiks lemts par goda prezidenta pilnvaru atņemšanu Žanam Marī lepēnam, notiks tuvāko triju mēnešu laikā.
Britu raidsabiedrība BBC, atsaucoties uz politikas komentētājiem, norāda, ka, iespējams, Lepēns var būt daudz bīstamāks, atrodoties ārpus partijas rindām. Un tas var nospēlēt ļoti nozīmīgu lomu, Marinai Lepēnai turpinot cīņu par Francijas augstāko amatu.
Apzinoties šīs cīņas nozīmīgumu, Lepēna pēdējā laikā arvien aktīvāk cenšas norobežoties no pašiem radikālākajiem partijas biedriem, un tas ir ļāvis partijai sasniegt ievērojamus rezultātus dažādās vēlēšanās. Nenoliedzami, vislielākais panākums bija uzvara pagājušā gada Eiroparlamenta vēlēšanās.
