Piektdien Francijas parlamenta apakšpalātā Nacionālajā asamblejā apstiprinātais likumprojekts ir uzskatāms par lielākajām sociālajām reformām, ko virzījis prezidents Emanuēls Makrons kopš nākšanas pie varas 2017. gadā. Pirms kļūšanas par likumu reformas balsojumā vēl jāapstiprina augšpalātā Senātā.
Līdz šīm Francijā medicīniskā jeb mākslīgā apaugļošana bijusi pieejama tikai heteroseksuāliem pāriem un tikai pamatojoties uz tādiem iemesliem kā neauglība.
Reformu likumprojekts paredz, ka ar medicīniskās apaugļošanas palīdzību bērnus varēs ieņemt arī lesbietes un sievietes, kuras nav attiecībās. Šāda kārtība jau pastāv tādās valstīs kā Lielbritānija, Beļģija, Spānija.
Francijā likumprojekts paredz, ka valsts apmaksās procedūru visām sievietēm līdz 43 gadu vecumam. Bet lesbiešu pāra bērna dzimšanas apliecībās būs ierakstīs "mātes” un "mātes” vārds, nevis "mātes” un "tēva” vārds.
Makrons gan apzinās, ka virzītās reformas ir arī politiski riskantas. Pirms sešiem gadiem iepriekšējā prezidenta Fransuā Olanda lēmums legalizēt viendzimuma laulības izraisīja plašus protestus un demonstrācijas.
Un arī šoreiz aptuveni 20 konservatīvi noskaņotas organizācijas aicina uz protesta akcijām pret jauno likumprojektu jau nākamnedēļ, 6. oktobrī. Par reformām vienprātība nevalda arī paša Makrona centriskajā partijā "Uz priekšu, Republika”, kur tām ir oponenti.
Likumprojekta pretinieki paziņojuši, ka plānotās izmaiņas "bērniem atņems tēvus”. Galēji labēji noskaņotā politiķe Marina Lepēna teica, ka "valsts melos bērniem, tiem sakot, ka viņi piedzimuši no divām mātēm”. Viņas partija "Nacionālā sapulce” pieprasījusi, lai par likumprojektu tiek sarīkots referendums.
Konservatīvais laikraksts "Le Figaro” viedokļrakstā tikmēr pauda uzskatu, ka reformas "apdraud cilvēces pamatus”. Bet prestižā Francijas Medicīnas akadēmija paudusi bažas par iespējamo psiholoģisko ietekmi uz bērniem.
Veselības ministre Angese Buzina šīs bažas noraida. Likumprojekta atbalstītāji arī uzskata, bažas par tā ietekmi ir pārspīlētas. Veselības ministre Buzina prognozē, ka pēc likuma stāšanās spēkā pieprasījums pēc medicīniskās apaugļošanas pieaugs par aptuveni divām trešdaļām jeb diviem tūkstošiem sieviešu gadā.
Likumprojekts arī paredz spermas donoru anonimitātes atcelšanu, kas līdz šīm Francijā bijusi strikta. Proti, bērniem, kas tiks ieņemti ar donora spermu, sasniedzot 18 gadu vecumu, būs tiesības uzzināt sava bioloģiskā tēva identitāti. Mediķi pauduši bažas, ka, tostarp ņemot vērā arī gaidāmo pieprasījuma pieaugumu pēc medicinskās apaugļošanas, tas var novest pie donoru spermas deficīta Francijā.
