ES un Šveices attiecības apdraud imigrācijas kvotu atjaunošana

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Šveices un Eiropas Savienības (ES) pozīcijas attiecība uz imigrāciju un brīvās pārvietošanās principu ir ļoti atšķirīgas, plaisu nav izdevies samazināt un manevra iespēju ir maz. Šāda ir situācija gadu pēc referenduma, kurā šveicieši atbalstīja imigrācijas kvotu atjaunošanu Eiropas Savienības pilsoņiem, bet Brisele brīdināja par attiecību pārskatīšanu ar Šveici. Kvotu atjaunošanu apdraud arī citas vienošanās, piemēram, attiecībā uz brīvo tirdzniecību.

Pirmdien apritēs gads kopš 2014.gada 9.februārī Šveicē notika referendums par imigrācijas kvotu atjaunošanu Eiropas Savienības pilsoņiem. Toreiz iniciatīvu atbalstīja 50,3% nobalsojušo. Kaut 50% slieksnis bija pārsniegts tikai par mata tiesu, ar to pietika, lai Šveices valdībai uzliktu par pienākumu grozīt līdz šim spēkā esošo kārtību, kas ļāvis lielākajai daļai ES pilsoņu brīvi piekļūt Šveices darba tirgum. Iniciatīvu atbalstījušie Šveices pilsoņi piekrita tiem politiķiem, kas pauda bažas par arvien pieaugošo imigrantu skaitu pārtikušajā Alpu valstī.

Paredzēts, ka ierobežojumu stāsies spēkā 2017.gadā. Un tas nozīmē, ka līdz tam laikam Šveicei ir jāpanāk vienošanās ar Eiropas Savienību, ko tagad darīt. Šveicei, kas nav Eiropas Savienības valsts, ir vairāki līgumi ar kopienu par brīvo tirdzniecību, darba tirgu un pilsoņu brīvu pārvietošanos pār abu pušu robežām. Un atteikšanās no vienām saistībām, šajā gadījumā par brīvo pārvietošanos, var apdraudēt citas, piemēram, par brīvo tirdzniecību - vairāk nekā puse Šveices eksporta nonāk ES valstīs.

Tomēr, kā liecina Šveices prezidentes Simonetas Sommarugas komentāri, pirmdien viesojoties Briselē - gads pēc referenduma ir pagājis, bet būtiskas kustības uz priekšu centienos panākt kādu nebūt vienošanos ar ES par to, ko darīt tālāk - nav. Pēc tikšanās ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru, Šveices prezidentes galvenais vēstījums bija - Berne un Brisele vēlas turpināt sarunas, bet skaidrības joprojām nav:

„Mēs sapratām, ka mums ir diezgan atšķirīgi uzskati par imigrāciju un brīvās pārvietošanās principu. Mums ir maz iespēju manevriem, jo Šveicei ir jāievēro konstitūcija, kamēr Eiropas Savienības līgumos uzsvērts brīvās pārvietošanās principa nozīmīgums. Bet kad sākas diskusiju process, šāda situācija nav nekas neparasts,” sacīja Sommaruga.

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers tikmēr uzsvēra, ka attiecības ar Šveici joprojām ir labas. Abas puses turpinās regulāras tikšanās, lai runātu par imigrācijas jautājumu, bet cik regulāras tās būs, tomēr nav zināms:

„Šveice ir nozīmīgs ģeostratēģiskais partneris, un Eiropas Savienības-Šveices attiecības ir ļoti svarīgas. Šobrīd mums nav izdevies sašaurināt uzskatu plaisu. Bet fakts, ka pirmās viedokļu apmaiņas nenes rezultātus nenozīmē, ka šīs viedokļu apmaiņas neturpināsies. Ir skaidrs, ka mums ir jāturpina sarunas ar Šveici, un esmu drošs, ka mēs to darīsim.”

Kā ziņo Šveices prese, valdībai pagājušajā nedēļā bija paredzēts vienoties par detalizētu stratēģiju, kā Šveice gatavojas vienoties ar Eiropas Savienību. Tomēr šāda stratēģija tā arī nav publiskota, izraisot spekulācijas par to, cik grūtā pozīcijā šajā jautājumā atrodas Šveice.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti