ES Tiesa atzina, ka Lielbritānijai ir tiesības atteikt vairāku sociālo pabalstu izmaksu citu ES valstu pilsoņiem, ja šie cilvēki nestrādā un viņiem nav juridiska pamata dzīvot Apvienotajā Karalistē. Lēmums skar ģimenes pabalstu, kā arī nodokļu atlaides par bērniem. Šīs sociālās garantijas tiek izmaksātas no kopējiem nodokļiem, tādēļ to apjoms nav atkarīgs no iepriekš veikto sociālo iemaksu apmēra.
Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons atzinīgi vērtēja tiesas spriedumu, sakot, ka tas lieku reizi pierāda viņa valdības īstenotās politikas pareizību. Proti, sociālie pabalsti pienākas tikai tiem, kuri strādā un maksā nodokļus vai aktīvi meklē darbu. Bet likumi nedod iespēju vienkārši ierasties Apvienotajā Karalistē un ļaunprātīgi izmantot tās sociālās aizsardzības sistēmu. Valdības runasvīrs arī uzsvēra, ka ar šo spriedumu tiesa atzīst, ka valstīm ir tiesības aizsargāt savu sociālo sistēmu.
Spriedums attiecas arī uz nestrādājošiem Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo Lielbritānijā. Ir zināms, ka sociālais nodrošinājums bieži vien tiek minēts kā viens no iemesliem, kādēļ cilvēki pārceļas uz Britu salām.
Ja tiesa būtu nostājusies Eiropas Komisijas pusē, kas uzskata, ka citu valstu pilsoņi Lielbritānijā tiek diskriminēti, tas varētu kļūt par būtisku argumentu pirms referenduma. Kā zināms, migrācijas un tā dēvētā pabalstu tūrisma ierobežošana ir viens no jūtīgākajiem jautājumiem pirms 23.jūnijā gaidāmās tautas nobalsošanas par Apvienotās Karalistes turpmāko palikšanu Eiropas Savienībā.
Tomēr izstāšanās atbalstītāji tik un tā saka, ka šis spriedums vien lieku reizi pierāda, ka Lielbritānijai par katru iekšpolitisku lēmumu ir jāatskaitās Luksemburgā esošās tiesas priekšā. Tas esot absurdi, aizņem ilgu laiku un dārgi maksā. Turklāt, kā sacīja kādreizējais nodarbinātības ministrs Iains Dankans Smits, Eiropas Komisijai vispār nevajadzēja būt tiesībām apšaubīt Londonas pieņemto likumu. Tādēļ spriedums parādot, ka iedzīvotāju neievēlētā tiesa Luksemburgā stāv pāri vēlētam parlamentam Londonā.
Eiropas Komisija vērsās tiesā pēc vairāku sūdzību saņemšanas no dažādu valstu pilsoņiem, kuri dzīvo Lielbritānijā, bet nevar saņemt minētos pabalstus. Brisele uzskatīja, ka prasība pārbaudīt, vai pabalstu saņēmējiem ir tiesības uzturēties Lielbritānijā, ir diskriminējoša, jo no vietējiem nekas tāds netiek prasīts. Tiesa atzina, ka attieksme pret britiem un citu valstu pilsoņiem tik tiešām ir atšķirīga, tomēr to attaisno valsts pienākums aizsargāt savas finanses.
