ES Tiesas lēmums par datu apmaiņu kavē vienošanos ar ASV

Eiropas Komisija jau trīs mēnešu laikā sola panākt vienošanos ar Amerikas Savienotajām Valstīm par eiropiešu datu aizsardzību. Ar tādu paziņojumu nesen nāca klajā par šo jomu atbildīgie Briseles politiķi. Viņi cer, ka sarunas varētu paātrināt tas, ka Eiropas Savienības Tiesa atzina par spēkā neesošu līdzšinējo vienošanos par datu apmaiņu starp abiem Atlantijas okeāna krastiem. Tomēr kuluāros ir dzirdama skepse.

Eiropas Savienības Tiesas oktobra lēmums atzīt par spēkā neesošu līdzšinējo vienošanos ar Ameriku par iedzīvotāju datu apmaiņu pamatīgi sajauca Briseles kārtis. Šī vienošanās bija pazīstama zem nosaukuma “Drošā osta”, jeb angliski “Safe Harbor”. Tomēr lielā mērā tieši tā ļāva Amerikas drošības dienestiem piekļūt arī informācijai par eiropiešu darījumiem un pat sarakstei internetā. Par šo masveida izsekošanu pasaulei paziņoja bijušais Amerikas izlūkdienestu darbinieks Edvards Snoudens.

Pēc tam, kad šī informācijas nāca gaismā, Brisele un Vašingtona sāka sarunas par jaunu vienošanos. Tomēr ar tām nevedas pārāk strauji. Un tagad Eiropas Savienības tieslietu komisāre Vera Jurova sola, ka jaunu vienošanos ar Ameriku varētu izdoties parakstīt jau pēc trīs mēnešiem:

“Tikai visaptveroša vienošanās, kurā ir atrunātas Amerikas varasiestāžu saistības un pienākumi, spēs praksē nodrošināt Eiropas pilsoņiem tādu aizsardzības līmeni, ko viņi ir pelnījuši un ko paredz Eiropas datu aizsardzības likumi.”

Tiesas lēmums atļāva katras Eiropas Savienības valsts datu aizsardzības inspekcijai izvērtēt, vai ir droši sūtīt tās iedzīvotāju datus uz Ameriku. Tas var radīt atšķirīgus lēmumu dažādās valstīs. Tādēļ laikā, kamēr jaunās vienošanās ar amerikāņiem vēl nav, ir izlaista instrukcija, kurai vajadzētu nodrošināt vienotu esošo noteikumu ievērošanu, pasvītroja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Andruss Ansips.

“Mēs regulāri tiekamies ar uzņēmējiem, un viņi skaidri aicina mūs darīt visu, lai izvairītos no atšķirīgiem noteikumiem datu aizsardzības jomā dažādās valstīs. Es gribu viņiem palīdzēt un izvairīties no papildu šķēršļu radīšanas vienotajā digitālajā tirgū,”norādīja Ansips.

Tomēr kuluāros ir dzirdams, ka amerikāņi neesot apmierināti ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumu. Tiesa pat neesot paprasījusi viņu viedokli, pirms atzīt datu apmaiņas vienošanos par prettiesisku.

Arī austriešu jurists Makss Šremss, kura prasība tiesā panāca šī starptautiskā līguma atcelšanu, saka, ka ar nelieliem uzlabojumiem privātās informācijas aizsardzības jomā te nevarēs līdzēt:

“Viss, ko bijām gaidījuši, ir ietverts šajā spriedumā. Tagad ir interesanti, kādas būs reakcijas. Svarīgākais jautājums ir panākt šo tiesību aizsardzību ilgtermiņā. Eiropas Komisija gadiem neko nav darījusi, apgalvojot, ka šīs vienošanās reforma notiks rīt vai parīt. Spriedumā ir daudz būtisku aspektu un pārmetumu, ko nevarēs tik vienkārši ignorēt vai atspēkot ar kosmētiskiem uzlabojumiem.”

Kamēr jaunās vienošanās nav, Eiropas uzņēmumu vidū valda neziņa, kā likumīgi nodot Amerikas pusei datus, piemēram, par kādu klientu, kurš pasūtīja viesnīcu. Brisele cer, ka viņu jaunā instrukcija šo neziņu varētu kaut nedaudz kliedēt.


 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti