ĪSUMĀ:
- Francijā 2016,gadā lēma: Izraēlas okupētajās teritorijās ražotie produkti īpaši jāmarķē.
- Šādu Francijas lēmumu apstrīdēja Eiropas Ebreju organizācija un viņa ražotājs.
- ES Tiesa atzina: Izraēlas pārtikas produkti, kas ražoti okupētajās teritorijās, ir attiecīgi jāmarķē.
- Izraēla paudusi stingru nosodījumu tiesas lēmumam.
- Palestīniešu diplomāts lēmumu vērtēja pozitīvi, tomēr mudināja ES aizliegt šos produktus.
- EK: Tiesas lēmums nemaina ES fundamentālo atbalstu Izraēlas drošībai.
- Lēmumu nodos Francijas tiesām galīgā sprieduma pieņemšanai.
Francija 2016.gadā publicēja vadlīnijas, kurās norādīja, ka Izraēlas okupētajās teritorijās Rietumkrastā un Golānas augstienēs ražotajiem produktiem ir jābūt īpaši marķētiem. Tādējādi attiecīgo produktu izcelsme būtu skaidri un precīzi zināma patērētājiem.
Šādu Francijas lēmumu apstrīdēja Eiropas Ebreju organizācija un uzņēmums „Psagot”, kas apsaimnieko vīna dārzus okupētajās teritorijās.
Tomēr Eiropas Savienības Tiesa otrdien atzinusi, ka Izraēlas pārtikas produkti, kas ražoti okupētajās teritorijās, ir attiecīgi jāmarķē. Tiesas spriedumā teikts - vienkārši norādot, ka preču izcelsmes valsts ir Izraēla, lai gan tās ražotas okupētajās teritorijās, var maldināt patērētājus attiecībā uz Izraēlas klātbūtni teritorijās, kur tā uzskatāma par okupācijas varu, nevis par suverēnu veidojumu.
Eiropas Savienības Tiesas ieskatā produktu marķējumam jāļauj patērētājiem izdarīt apzinātu izvēli ne tikai saistībā ar veselības, ekonomiskiem un sociāliem apsvērumiem, bet arī, pamatojoties uz ētiskiem apsvērumiem, kā arī uz starptautisko tiesību ievērošanu.
Jau 2016.gadā Izraēla apsūdzēja Parīzi par dubultiem standartiem, ignorējot citus teritoriālos strīdus visā pasaulē.
Arī šodien tiesas lēmumam Izraēla paudusi stingru nosodījumu, tāpat, kā pirms trīs gadiem, atsaucoties uz dubultiem standartiem.
Izraēlas Ārlietu ministrija paziņoja, ka visā pasaulē pastāv vairāk nekā 200 teritoriālo strīdu, tomēr tiesa nav pieņēmusi nevienu lēmumu par šajās teritorijās ražoto izstrādājumu marķēšanu.
Arī uzņēmuma „Psagot” advokāts Fransuā - Anrī Briārs nosodīja tiesas lēmumu, skaidrojot, ka tas saistīts ar politiskiem aizspriedumiem. Viņš uzsvēra - ja šāds marķējums tiek piemērots Izraēlas izstrādājumiem, tas noteikti būs jāpiemēro arī daudzām citām pasaules valstīm, par kurām varētu apgalvot, ka tās pārkāpj starptautiskās tiesības.
Savukārt palestīniešu diplomāts Saebs Erekats tiesas lēmumu vērtēja pozitīvi. Tomēr viņš mudināja Eiropas Savienību spert arī tālākus soļus. Proti, viņš vēlas, lai šie produkti tiktu aizliegti arī starptautiskajos tirgos.
Eiropas Komisijas pārstāve Mina Andrejeva sacīja, ka tiesas lēmums nemaina Eiropas Savienības fundamentālo atbalstu Izraēlas drošībai.
„Eiropas Savienība neatbalsta nekāda veida boikotus vai sankcijas pret Izraēlu, un Eiropas Savienība noraida tā dēvētās boikota, nodalīšanas un sankciju kustības mēģinājumus izolēt Izraēlu,” uzsvēra EK pārstāve.
Tagad tiesas lēmums tiks nodot Francijas tiesām galīgā sprieduma pieņemšanai saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas atzinumu.
KONTEKSTS:
Golānas augstienes, Rietumkrastu, Austrumjeruzalemi un Gazas joslu Izraēla okupēja 1967.gada Sešu dienu karā. Vienīgi ASV atzīst Izraēlas suverenitāti pār anektētajām Golānas augstienēm, pārējās pasaules valstis to uzskata par Izraēlas okupētu Sīrijas teritoriju.
