Līgums iezīmēs to ietvaru, kādā turpmāk notiks abpusējā sadarbība. Tā kļūs ciešāka, dziļāka, intensīvāka būtībā visās iespējamajās jomās un sfērās - politikā, ekonomikā, sociālajā dzīvē, drošībā, aizsardzībā un kultūrā.
Taču līguma parakstīšana nozīmē arī to, ka visām trim valstīm joprojām būs daudz mājās veicamu darbu, kas prasīs laiku un kurus palīdzēs pildīt arī ES. Tā vēlas, lai asociācija veidojas ar līdzvērtīgiem partneriem, kuri ir tikuši galā ar korupciju, sakārtojuši tiesu sistēmu, veicina vārda brīvību, ievēro demokrātijas pamatvērtības, sakārto enerģijas tirgu un izglītības sistēmu.
Asociācijas līgums visas trīs dalībvalstis pakāpeniski sagatavo ES vienotajam tirgum, kas ir lielākais šāds tirgus pasaulē. Eiropas Savienība vēlēsies pretī attīstītus un drošus sadarbības partnerus, un te arī būs daudz kas maināms un uzlabojams visām trim valstīm. Būs jāpārrunā un jāsamazina ievedmuitas tarifus, dažādu preču kvotas, jāvienojas par likumu un normu saskaņošanu, kas skar savstarpējo tirdzniecību.
Briselē norāda, ka tas būtiski palīdzēs arī visām trim valstīm piesaistīt investorus, jo biznesa vide līdz ar ES sadarbību kļūs drošāka. Kā arī pašas valstis varēs vienādi sasniegt jebkuras ES valsts tirgu, un tas, protams, pozitīvi atsauktos uz valstu kopprodukta pieaugumu.
ES Austrumu partnerībā kopumā ietilpst sešas bijušās PSRS valstis: Ukraina, Moldova un Gruzija, arī Armēnija, Azerbaidžāna un Baltkrievija. Taču pēdējām trim attiecības neveidojas tik gludi, īpaši ar Baltkrieviju. Ar Azerbaidžānu ir parakstīts vīzu veicināšanas līgums. Taču, kā norāda eksperti, šīs trīs valstis tiecas tomēr meklēt savu vienotu vietu kontinentā. Taču sarunas, protams, ar tām turpinās.
Austrumu partnerības programmu pēc Polijas un Zviedrijas iniciatīvas oficiāli sāka 2009.gada 7.maijā samitā Prāgā. Otra lielākā tikšanās bija 2011.gada septembrī Varšavā, bet 2013.gada novembrī Viļņā norisinājās vēsturiskais Austrumu partnerības samits. Īsi pirms tā Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs atteicās parakstīt ciešākas sadarbības līgumu ar ES un tas izraisīja revolūciju Ukrainā. Nākamais Austrumu partnerības samits notiks Rīgā 2015.gadā, kad Latvija vadīs ES prezidentūru.
