“Tiesības uz patvērumu ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām. Tomēr imigranti nevar izmantot šīs tiesības, ja atsakās sadarboties ar varas iestādēm. Patvēruma meklētāji arī nevar izvēlēties konkrētu valsti kā savu nākamo dzīvesvietu. Savukārt savienībai ir jāizmanto esošais bēgļu pārvietošanas mehānisms,” norādīja Aselborns.
Sanāksmē ministri atzina, ka migrantu plūsma uz Eiropu nemazinās. Tāpēc jāstiprina Grieķijas un Itālijas varas iestāžu spēja strādāt ar imigrantiem. Nepieciešams viņus identificēt, noņemot pirkstu nospiedumus un ievadot datus vienotajā sistēmā.
Politiķi Briselē uzsvēra nepieciešamību turpināt sadarbību ar trešajām valstīm un Turciju, ar kuru ir noslēgts migrantu atpakaļuzņemšanas līgums. Būtu vajadzīga arī stingrāka Turcijas un ES robežas kontrole. Sadarbībā ar Eiropas Komisiju un Apvienoto Nāciju organizāciju Grieķijā un Balkānu valstīs plānots izveidot divas bēgļu nometnes ar vismaz 100 000 vietām.
Sagaidāms, ka jau trešdien, 11.novemnrī, Maltas galvaspilsētā Valletā notiekošajā migrācijas jautājumiem veltītajā samitā Eiropas Savienības līderi diskutēs arī par Eiropas Trasta fonda stabilitātei izveidi, lai risinātu migrācijas iemeslus un Āfrikā pārvietoto personu problēmas. Eiropas Parlamenta lielākās politiskās grupas pirms samita kopīgā vēstulē ir norādījušas, ka jau esošās sadarbības turpināšana un pastiprināšana Āfrikas reģionā ir pats labākais veids, kā cīnīties ar pieaugošo migrācijas problēmu. Vienlaicīgi tiek norādīts, ka Eiropas Savienība vairs nedrīkst kļūdīties lēmumos un nedrīkst pieļaut, ka arī Valletas samits kļūst par izgāšanos.
