ES nākamos 5 gadus koncentrēsies uz robežu aizsardzību, ekonomiku un klimata pārmaiņām

Eiropas Savienības (ES) stratēģiskajā darba kārtībā nākamajiem pieciem gadiem kā prioritārie virzieni izvēlēti robežu aizsardzība, ekonomikas un globālās ietekmes stiprināšana, kā arī klimata jautājumi. Tā liecina dažu mediju rīcībā nonākušais dokuments vēl pirms jūnijā gaidāmās līderu sanāksmes. Dokumentā izklāstītas prioritātes nākamajam Eiropas Komisijas sastāvam, kas darbu sāks novembrī.  

ĪSUMĀ:

  • Sagatavots projekts ES institūciju darba prioritātēm nākamajos 5 gados.
  • Galvenā prioritāte – migrācijas politika un robežu aizsardzība.
  • Aptaujas gan liecina, ka pilsoņi daudzviet vairāk uztraucas par emigrāciju.
  • Otrajā vietā ir ekonomikas jautājumi.
  • Cīņa pret klimata izmaiņu radītajiem draudiem un zaļā politika – trešajā vietā.
  • Citas prioritātes: cīņa pret terorismu, kiberuzbrukumiem, hibrīdkaru.
  • Uzsvērta ES gatavība uzņemt tos, kas gatavi iestāties blokā.

Dienaskārtības projektā, kam nākamos piecus gadus paredzēts vadīt Eiropas Savienības institūciju darbu, valstu līderi izklāstījuši vairākas prioritātes. Migrācijas politika un robežu aizsardzība šajā dokumentā tiek noteikta kā galvenā prioritāte nākamajos piecos gados.

ES nākamos 5 gadus koncentrēsies uz robežu aizsardzību, ekonomiku un klimata pārmaiņāmRihards Plūme

    Sadaļā „Pilsoņu tiesību aizsardzība” norādīts, ka pirmais un svarīgākais uzdevums ir Eiropas Savienības fiziskās telpas integritātes nodrošināšana, ņemot vērā imigrācijas krīzes sniegtās mācības.

    Efektīva robežkontrole ir absolūts priekšnoteikums tam, lai blokā saglabātu kārtību.

    Tāpat teikts, ka visas pārējās politikas jomas ir atkarīgas no šī punkta izpildes.

    Mums jābūt tiem, kuri izlems, kas sper kāju Eiropas Savienības teritorijā, norādīts dokumentā, kurā minēts, ka bloks turpinās sadarboties ar valstīm, no kurām migranti nāk vai caur kurām tie dodas uz Eiropu, piemēram, Turciju un Lībiju.

    Bloka līderu vēlme cīnīties ar šo problēmu šķietami gan nesaskan ar daudzu ES pilsoņu prioritātēm. Kāda no aptaujām pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām secināja, ka sešās valstīs iedzīvotāji ir vairāk uztraukušies par emigrāciju un tā saukto smadzeņu aizplūšanu uz citām valstīm, nevis imigrāciju.

    Tāpat dokumentā uzsvērta nepieciešamība cīnīties pret klimata izmaiņu radītajiem eksistenciālajiem draudiem, tomēr klimata pārmaiņas un zaļā politika ierindota vien trešajā vietā - aiz ekonomikas jautājumiem.

    Stratēģija gan nenosaka datumu, kad Eiropas Savienībai vajadzētu kopīgi likvidēt vairāk emisiju, nekā tā rada.

    Klimata izmaiņas un draudi videi bija starp aktuālajiem jautājumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā un sekmēja zaļo partiju popularitāti. Vides aizstāvju kustība "Greenpeace" iepriekš kritizēja Eiropas Savienību, ka tā piemin klimata krīzi tikai politiskās pieklājības dēļ, bet reāli negatavojas kaut ko steidzami un efektīvi darīt cīņai pret lielākajiem draudiem cilvēcei.

    Arī tagad aktīvisti uzsvēruši, ka priekšlikumu saraksts ir pretrunīgs un liecina, ka līderi ekonomikas izaugsmei piešķirs tikpat lielu prioritāti kā iepriekš, tādējādi vēl vairāk veicinot klimata un ekoloģisko krīzi.

    Stratēģiskajā dienaskārtībā minētas arī citas jomas, kuru vidū ir, piemēram, cīņa pret terorismu, kiberuzbrukumiem un hibrīdo karadarbību.

    Tāpat tiek uzsvērts tas, ka Eiropas Savienības politikai jābūt saistītai ar gatavību saglabāt atvērtas durvis tiem, kas vēlas un spēj pievienoties blokam.

    Paredzams, ka nākamā Eiropas Komisija ierosinās daudz mazāk tiesību aktu nekā līdzšinējā prezidenta Žana Kloda Junkera laikā, bet gan koncentrēsies uz jau padarītā uzraudzību. Eksperti pieļauj, ka jo īpaši apdalītas ar jauniem tiesību aktiem varētu būt tādas jomas kā enerģētika un transports.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti