Daži ministri ir pārliecināti, ka notikumi Afganistānā parādīja, ka Eiropai līdzīgās situācijā ir jāspēj neatkarīgi nodrošināt mieru. Tomēr Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”) bija skeptisks, sakot, ka Eiropā jau pastāv kaujas grupas, kas politiskās gribas trūkuma dēļ līdz šim nekad netika izmantotas.
ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels tam oponēja, sakot, ka kaujas grupu modelis nav pietiekami efektīvs.
Borels skaidroja: “Kaujas grupas tiek veidotas pēc nacionālā principa. Katru mēnesi kāda no valstīm ir gatava rīkoties, bet realitātē tas nekad nav noticis. Tādēļ mums ir jāpāriet pie kaut kā stabilāka. Vajadzētu, lai visas valstis visu laiku kopā sadarbotos, nevis uzņemtos atbildību pa vienai. Vajadzība pēc lielākas un spēcīgas Eiropas aizsardzības šobrīd ir skaidrāka nekā jebkad agrāk.
Dažreiz ir notikumi, kas paātrina vēstures gaitu. Tie ļauj panākt jaunu izrāvienu.
Es domāju, ka šīs vasaras notikumi Afganistānā ir viens no šādiem gadījumiem.”
Slovēnijas aizsardzības ministrs Matejs Tonins aplēsis, ka ātrās reaģēšanas spēkos varētu būtu no 5000 līdz 20 000 cilvēku.
Viņš aicināja izveidot jaunu sistēmu, kurā ātrās reaģēšanas spēkos tiktu izmantoti karavīri no valstīm, kas vēlas piedalīties, ja šādu spēku izveidošanai piekristu vairākums, nevis pilnīgi visas ES valstis.
Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Karrenbauere atzina, ka Afganistānas mācība ir tāda, ka Eiropai jāpaliek autonomākai un jārīkojas neatkarīgāk. Taču viņa uzsvēra, ka ļoti svarīgi, lai ES nesāk darboties kā alternatīva NATO un amerikāņiem.
