"Es domāju, ka ir skaidrs tas, ka kompānijai vispirms vajag (..) izpildīt savu kontraktu ar Eiropas [Savienības] dalībvalstīm, pirms tā atkal varētu iesaistīties vakcīnu eksportēšanā," Leiena sacīja preses konferencē pēc ES samita, kurā dominēja ES vakcinācijas problēmas.
EK prezidentes teiktais par "AstraZeneca" draud padziļināt strīdu ar Lielbritāniju, kas mēģina nodrošināt "AstraZeneca" vakcīnas piegādes no ES, lai aizpildītu robu, kas apdraud iepriekš raiti veikto vakcinācijas programmu Lielbritānijā.
Gan ES, gan Lielbritānija pretendē uz vakcīnu krājumiem "AstraZeneca" fabrikā Nīderlandē.
EK otrdien paziņoja, ka nolēmusi stingrāk kontrolēt Covid-19 vakcīnu eksportu no ES. Amatpersonas skaidroja, ka izmaiņas "eksporta caurspīdīguma un atļauju izsniegšanas mehānismā" nenozīmē pilnīgu Covid-19 vakcīnu eksporta aizliegumu, bet ļaus EK vieglāk novērst eksportu uz valstīm, kur vakcinācija norit raitāk un kuras ražo vakcīnas, bet neeksportē uz ES.
Šis mehānisms vērsts pret Lielbritāniju, kur cilvēku vakcinēšana pret jauno koronavīrusu norit raitāk nekā ES un kura importējusi miljoniem vakcīnu devu no ražotnēm ES.
Lielbritānijā izlieto jau 44 vakcīnu devas uz 100 iedzīvotājiem, kamēr ES šis skaitlis ir tikai 12. Turklāt ES eksportējusi vairāk nekā 40% dalībvalstīs saražoto vakcīnu. Savukārt Lielbritānija, kā arī Amerikas Savienotās Valstis, līdz šim pilnīgi visas saražotās vakcīnas paturējušas sev.
KONTEKSTS:
Līdz šim ES reģistrētas četras vakcīnas pret Covid-19, ko izstrādājuši uzņēmumi “BioNTech/Pfizer”, “Moderna”, “AstraZeneca” un Beļģijas uzņēmums "Janssen Pharmaceuticals", kas ir ASV farmācijas milža "Johnson&Johnson" meitasuzņēmums Eiropā.
Latvija ir pieteikusies uz septiņu ražotāju – “BioNTech”/”Pfizer”, “Moderna Biotech Spain”, “AstraZeneca”/Oksfordas Universitāte, “Janssen” (“Johnson&Johnson”), “CureVac”, “Novavax” un “Valneva” izstrādātām vakcīnām.
