ES diviem farmācijas milžiem piespriež miljoniem eiro lielu naudas sodu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

„Es tev samaksāšu par to, ka tu nepārdosi lētākas zāles, un visi būs spiesti pirkt manis ražotās, neatkarīgi no cenas" – tā vienkāršoti varētu nosaukt vienošanos starp diviem farmācijas gigantiem „Johnson & Johnson" un „Novartis Sandoz". Nupat šī vienošanās nākusi gaismā un Eiropas Komisija (EK) iesaistītajiem piemērojusi miljonos eiro mērāmu sodu.

„Sadalīsim pīrāgu savā starpā" – tā iekšējos dokumentos vienošanos par to, ka „Novartis Sandoz" nepārdos Nīderlandē pretsāpju līdzekli „Fentanilu" plāksteros bija nosaukušas farmācijas kompānijas „Johnson&Johnson" un „Novartis". Šis nodarījums, par ko EK uzņēmumiem piemērojusi 16 miljonu eiro sodu, noticis pirms septiņiem gadiem, kad 2005. gada nogalē „Johnson&Johnson" beidzās patents fentanila plāksteriem un ģenērisko vai pēcpatenta medikamentu ražotāji varēja sākt piedāvāt pretsāpju medikamentu par lētāku cenu.

„Johnson & Johnson" samaksāja „Novartis Sandoz", lai tie nepiedāvātu tirgū pretsāpju medikamentu fentanilu. Kompānijas to bija nosaukušas par savstarpējas tirgus veicināšanas vienošanos, bet reāli maksājumi „Novartis" no „Johnson & Johnson" bija domāti tikai un vienīgi lai izvairītos no ģenēriskā medikamenta ienākšanas tirgū, kā rezultātā „Novartis" atlika ģenēriskā medikamenta tirdzniecību," stāsta Eiropas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Hoakins Almunja.

Fentanils ir pretsāpju līdzeklis, kas ir 100 reizes spēcīgāks par morfiju, kuru lieto pamatā pacienti, kas ir slimi ar vēzi un cieš neizturamas sāpes. Kā norāda EK, šāda uzņēmumu rīcība nozīmēja, ka pacientiem un Nīderlandes veselības aprūpes sistēmai par pretsāpju līdzekļiem jāmaksā vairāk tikai un vienīgi tādēļ, lai farmācijas kompānijas nopelnītu.

Krējuma nosmelšana, kad kompānijas vienojās nekonkurēt, lai panāktu, ka pacienti maksā vairāk, šajā gadījumā ilgusi apmēram pusotru gadu un beigusies tad, kad fentanila plāksterus tirgū sāka piedāvāt shēmā neiesaistīti uzņēmumi.

Šādas vienošanās, kuras tiek dēvētas par "maksā par kavēšanos" nav nekas jauns un EK jau pērn sodīja dāņu farmācijas kompāniju „Lundbeck" par to, ka tā vienojās ar pēcpatenta zāļu ražotājiem, ka tie neienāks tirgū ar lētākām zālēm, piemēram, antidepresantu citalopramu. Toreiz piemērotais sods kopā sasniedza 143 miljonus eiro. Kā skaidro Almunja, sacensība par zemāko cenu starp farmācijas kompānijām ir vitāla. „Kad molekulas patents ir beidzies, sacensība par zemāko cenu starp farmācijas uzņēmumiem, kas radīja medikamentu, un pēcpatenta zāļu ražotājiem ir vitāla. Pateicoties šai sacensībai, pacienti tiek pie tik pat efektīvām zālēm ievērojami lētāk," stāsta Almunja.

Šobrīd notiekot arī citu līdzīgu lietu izmeklēšana, uzsver Almunja. „Mēs esam apņēmības pilni izvairīties no šāda veida darījumiem. Šādas vienošanās kalpo tikai un vienīgi lai palielinātu dažu farmācijas kompāniju peļņu, un to sekas ir ārkārtīgi negatīvas – pacientiem nākas maksāt krietni lielākas cenas par medikamentiem, kas viņiem nepieciešami," norāda Almunja.

Lai maksimāli izvairītos no šādām rīcībām, kad kompānijas vienojas savā starpā un rada problēmas un izmaksas zāļu lietotājiem, patstāvīgi tiekot veikta uzraudzība pār to, kā norit medikamentu patentu darbības izbeigšanās, kā farmācijas kompānijas atrisina strīdus par zāļu patentiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti