Diskusijas par Lielbritānijas gaidāmo izstāšanos no Eiropas Savienības sākās pirms pavisam neilga laika, turklāt ar aizkavēšanos. Sākotnēji paredzēto divu gadu ilgo sarunu vietā ir atlicis vien aptuveni pusotrs gads.
No Liebritānijas jāaiziet Eiropas Zāļu aģentūrai un Eiropas Banku iestādei
Lai arī jautājumā par Lielbritānijas turpmākajām attiecībām ar Eiropas Savienību un iespējamo pārejas periodu vēl noteikti būs daudz izmaiņu, viens ir skaidrs – divas Apvienotajā Karalistē izvietotās Eiropas aģentūras savu darbību ārpus bloka turpināt nevarēs, lai kā arī to sākotnēji nevēlējās Lielbritānijas valdības pārstāvji.
Runa ir par Eiropas Zāļu aģentūru un Eiropas Banku iestādi.
Eiropas Zāļu aģentūra, kas nodarbina aptuveni 900 cilvēku, uzrauga un apstiprina medikamentu drošību Eiropas Savienībā. Tās ikgadējais budžets sasniedz aptuveni 350 miljonus eiro,
un ik gadu uz aģentūras sanāksmēm ierodas ap 36 tūkstošiem ekspertu, kuriem visiem nepieciešamas viesnīcas. Eiropas Banku iestāde, kas izstrādā un koordinē banku sistēmas noteikumus blokā, nodarbina salīdzinoši mazāku darbinieku skaitu – 160.
Eiropas Komisija (EK) ir noteikusi vairākus kritērijus, kas tiks ņemti vērā, lemjot par labu vienai vai otrai kandidātpilsētai. Par tiem stāsta Maltas Eiropas Savienības lietu ministre Helena Dalli:
''Mums ir jāsaņem garantijas, ka aģentūra var sākt darbu jaunajā vietā dienā, kad Lielbritānija pametīs Eiropas Savienību. Tāpat tiks vērtēta jaunās atrašanās vietas pieejamība, adekvātas izglītības iestādes aģentūras personāla bērniem, pieeja darba tirgum, sociālā drošība un medicīniskā aprūpe darbinieku bērniem un laulātajiem, kā arī ģeogrāfiskā atrašanās vieta.''
Uzņemt aģentūras pieteikusies 21 valsts
Eiropas Komisija vēlas nodrošināties, lai pēc iespējas lielāks skaits Eiropas aģentūru tiktu izvietots pēc iespējas lielākā skaitā dalībvalstu. Un, kā redzams šonedēļ publiskotajā pretendentu sarakstā, dalībvalstu un to pilsētu interese par abu aģentūru uzņemšanu patiešām ir liela. No 27 dalībvalstīm savus pieteikumus
nav iesniegušas tikai sešas – Kipra, Ungārija, Slovēnija, Lietuva, Latvija un Igaunija. Eiropas Zāļu aģentūru uzņemt ir gatavas 19 pilsētas, bet par jauno Eiropas Banku iestādes mājvietu sacentīsies astoņas pilsētas.
Dānijas premjerministrs Larss Lokke Rasmussens īpaši izveidotā videoklipā, kas ir daļa no oficiālā pilsētas pieteikuma, reklamē Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu kā vispiemērotāko mājvietu Eiropas Zāļu aģentūrai, norādot uz pilsētas izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli un jau pilnībā gatavo infrastruktūru aģentūras uzņemšanai. Līdzīgus videoklipus ir sagatavojušas arī citas valstis, katra gan uzsverot ko citu – ērto vidi, pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi vai jau iepriekš minēto infrastruktūru. Kandidāti savus piedāvājumus ir prezentējuši arī pašiem aģentūru darbiniekiem. Tā, piemēram, Spānijas veselības ministre Doloresa Motserrata ir paudusi pārliecību, ka vairums aģentūras darbinieku vēlētos strādāt tieši Barselonā:
''Jūs nevarat iedomāties, cik sajūsmināti bija Eiropas Zāļu aģentūras darbinieki, kad Barselona prezentēja savu piedāvājumu. Daudzi no darbiniekiem, ne tikai no Spānijas, bet arī citiem Eiropas nostūriem, tiešām vēlas braukt un strādāt Barselonā.''
EK izstrādajusi pieteikumu vērtēšanas kritērijus
Kā vēl aprīlī norādīja ietekmīgais izdevums „Financial Times”, iepriekšējā pieredze ir parādījusi, ka dalībvalstu vidū izvēršas ļoti sīva nacionālā cīņa par Eiropas aģentūru izmitināšanu. Savulaik, 2001. gadā, Itālijas tā brīža premjerministrs Silvio Berluskoni, piemēram, uzskatīja, ka Pārtikas standartu aģentūrai būtu jāatrodas Parmā, nevis Helsinkos, jo somi taču pat nezinot, kas ir prošuto. Zināma rīvēšanās ir jūtama jau tagad. Tā, piemēram, Luksemburgas vēstnieks Eiropas Savienībā Žoržs Fridens uzskata, ka Luksemburga, kurā jau atrodas Eiropas Savienības Tiesa, Eiropas Revīzijas palāta, Eiropas Investīciju banka un Eiropas Stabilitātes mehānisms, būtu loģiska izvēle arī Banku iestādes izvietošanai. To paredzot arī 1965. gadā noslēgtā dalībvalstu vienošanās, kas ļauj uz Luksemburgu pārcelt tieši ar finanšu lietām saistītas institūcijas. Vēstnieks gan atzinis, ka neredz pamatu uzsākt apjomīgu juridisku cīņu, jo galvenie pārcelšanas kritēriji ir noteikti.
Līdz septembra beigām Eiropas Komisija izvērtēs iesniegtos pieteikumus, balstoties uz izstrādātajiem kritērijiem. Paralēli jau izvirzītajiem kritērijiem
tiks vērtēts arī tas, vai valstī jau neatrodas kāda cita Eiropas Savienības aģentūra, tādējādi cenšoties novērst kādas valsts īpašu dominēšanu vai monopola stāvokli.
Oktobrī notiks politiskās diskusijas par EK novērtējumu, bet šī gada novembrī 27 Eiropas Savienības dalībvalstu ministri pieņems galīgo lēmumu par institūciju pārcelšanu. Izvēle starp kandidātvalstīm un pilsētām notiks ar ļoti sarežģītas punktu piešķiršanas sistēmas palīdzību, ko gan amatpersonas, gan arī mediji jau salīdzinājuši ar Eirovīzijas dziesmu konkursu. Proti, katrai valstij tiks piešķirti seši balsošanas punkti – trīs jāpiešķir vēlamākajam pretendentam, divi otrajai izvēlei un viens punkts trešajai vietai. Lai arī dalībvalstīm ir ļauts balsot, vadoties tikai pēc saviem ieskatiem, tiek sagaidīts, ka vērā tiks ņemts arī Eiropas Komisijas novērtējums. Ja kāda no pilsētām iegūs pa trijiem punktiem no 14 vai vairāk dalībvalstīm, tā automātiski uzvarēs. Ja nē, tiks rīkota otrā balsošanas kārta, kurā piedalīsies vien trīs vadošie kandidāti un katrai valstij būs pa vienai balsi. Ja uzvarētāju neizdosies noskaidrot arī tad, izšķirošajā kārtā sacentīsies vairs tikai divi vadošie pretendenti.
