Dienas ziņas

A. Navaļnija saindēšana: «Novičok» atrod uz viesnīcas ūdens pudeles

Dienas ziņas

Sākas RD ārkārtas vēlēšanu balsu pārskaitīšana

Eiropas Parlaments neatzīst Lukašenko

EP prasa jaunas vēlēšanas Baltkrievijā un Navaļnija noindēšanas mēģinājuma izmeklēšanu

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien pieprasīja rīkot jaunas Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas, kā arī noteikt Eiropas Savienības (ES) sankcijas Aleksandram Lukašenko un tiem, kas atbildīgi par opozicionāra Alekseja Navaļnija indēšanu Krievijā, informēja EP Preses dienestā.
 
ĪSUMĀ: 
  • EP neatzīs Lukašenko par Baltkrievijas prezidentu pēc viņa pašreizējā pilnvaru termiņa beigām 5. novembrī.
  • Parlaments nosoda Baltkrievijas varas iestādes par to vardarbīgajām represijām pret protestētājiem.
  • EP deputāti pieprasa nekavējoties sākt starptautisku izmeklēšanu Navaļnija lietā.

Stāvoklis Baltkrievijā

EP ceturtdien ar 574 balsīm par, 37 pret un 82 atturoties noraidīja Baltkrievijā 9. augustā notikušo “tā saukto prezidenta vēlēšanu” rezultātus, jo tās “rīkotas, klaji pārkāpjot visus starptautiski atzītos standartus”, informēja parlamentā. Kad 5. novembrī beigsies Aleksandra Lukašenko prezidenta pilnvaru termiņš, EP viņu vairs neatzīs par Baltkrievijas prezidentu, uzsver deputāti.

EP atzinīgi vērtē izveidoto Koordinācijas padomi un atzīst to par “to cilvēku pagaidu pārstāvniecību, kuri pieprasa demokrātiskas pārmaiņas Baltkrievijā”. Viņi arī atkārto aicinājumus pēc iespējas drīzāk rīkot jaunas, brīvas un godīgas vēlēšanas starptautiskā uzraudzībā.

“No mūsu viedokļa – atkārtotas vēlēšanas ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) uzraudzību būtu labākais risinājums. Bet līdz šim mums nav bijis iespējams sazināties ar Baltkrievijas varas iestādēm jebkādā līmenī.

Vienvirzienā domājošā Lukašenko apņemšanās palikt pie varas un pieaugošais Maskavas atbalsts to visu apgrūtina,” sacīja ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels.

ES sankcijas pret autoritatīvo režīmu un tā līderiem 

EP deputāti aicina noteikt ES sankcijas pret personām, kas ir atbildīgas par vēlēšanu rezultātu falsifikāciju un represijām Baltkrievijā, tostarp pret Aleksandru Lukašenko,

un aicina ES dalībvalstis nekavējoties un ciešā sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem sākt šīs sankcijas īstenot.

Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss arī brīdinājis Krieviju neiejaukties Baltkrievijas notikumos.

“Neviens nevēlas jaunu ģeopolitisko krīzi Eiropas vidū. Bet visiem, it īpaši tiem, kas atrodas Maskavā un kuri iedomājas otro Maidanu vai otro Ukrainu, būtu labāk jāzina, ka Baltkrievija un Ukraina šeit nav salīdzināmas,” sacīja Māss.

EP deputāti arī visstingrākajā veidā nosoda Baltkrievijas varas iestādes par to vardarbīgajām represijām pret miermīlīgajiem protestētājiem, demonstrāciju vadītājiem un žurnālistiem, un min, ka no Baltkrievijas cietumiem un aizturēšanas centriem pienāk simtiem ziņojumu par spīdzināšanu, izvarošanu un sliktu izturēšanos pret aizturētajiem.

Rezolūcijā deputāti pauž atzinību par Baltkrievijas sieviešu nozīmīgo ieguldījumu protestos, īpaši minot to vadītājas Svetlanu Tihanovsku, Veroniku Cepkalo un Mariju Koļesņikovu. Viņi arī min, ka daudzi Baltkrievijas iedzīvotāji uzskata Svetlanu Tihanovsku par prezidenta vēlēšanu uzvarētāju un Baltkrievijas ievēlēto prezidenti.

EP arī pieprasa nekavējoties atbrīvot arestētos Koordinācijas padomes locekļus un visus tos, kas patvaļīgi aizturēti politisku iemeslu dēļ.

Eiropas Savienība arī piešķīrusi Baltkrievijai 53 miljonus eiro – tur ir arī nauda, kas nekavējoties paredzēta, lai palīdzētu cietušajiem no vardarbības.

“Mēs aicinām pārtraukt VDK stila policijas vardarbību.

Mēs aicinām atbrīvot arī visus politiskos ieslodzītos, piemēram, Koļesņikovu, Tihanovski, Babariko un citus. Nedrīkst notikt ārvalstu iejaukšanās,” sacīja EP deputāts Mihails Gālers.

Savā rezolūcijā EP arī nosodījis Krievijas hibrīdo iejaukšanos Baltkrievijas lietās, īpaši nosūtot uz Baltkrievijas valsts masu saziņas līdzekļiem tā dēvētos mediju ekspertus, padomniekus uz tiesībsargājošajām un militārajām struktūrām, pieprasot izbeigt iejaukšanos Baltkrievijas iekšējās lietās. Rezolūcijas tekstā atrodami arī aicinājumi atteikties no baltkrievu režīma finansiāla atbalsta, tostarp no Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredītiem. Vienlaicīgi gan tiek rosināts pastiprināti sniegt atbalstu cilvēktiesību aktīvistiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kā arī personām, ka meklē patvērumu Eiropas Savienībā.

Bet tikmēr Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis paziņojis, ka Eiropas Savienībai būtu jāizveido vismaz miljardu eiro liels palīdzības fonds Baltkrievijai. Polija kopīgi ar Lietuvu, Čehiju, Ungāriju un Slovākiju šāda fonda izveides plānu gatavojas prezentēt Eiropadomes tikšanās laikā pēc nedēļas

Stāvoklis Krievijā un Navaļnija noindēšanas mēģinājums

Citā ceturtdien pieņemtā rezolūcijā ar 532 balsīm par, 84 pret un 72 atturoties, Eiropas Parlaments stingri nosoda Alekseja Navaļnija slepkavības mēģinājumu Krievijā un pauž nopietnas bažas par kārtējo gadījumu, kad pret Krievijas pilsoņiem izmantotas neiroparalītiskas ķīmiskas vielas.

Tekstā norādīts, ka izmantoto “Novičok” grupas indi var izstrādāt tikai valstij piederošās militārās laboratorijās un to nevar iegādāties privātpersona, tāpēc diezgan ticams, ka uzbrukuma pasūtītāji varētu būtu Krievijas varas iestādes.

EP deputāti uzsver ka Alekseja Navaļnija slepkavības mēģinājums bija daļa no sistēmiskiem centieniem iebiedēt un apklusināt viņu un citus disidentus,

jo īpaši nolūkā ietekmēt Krievijas vietējās un reģionālās papildvēlēšanas 11.–13. septembrī. Deputāti atgādina, ka Alekseja Navaļnija gadījums ir tikai viens no elementiem plašākā Krievijas politikā, kas vērsta uz represīvu iekšpolitiku un agresīvu rīcību visā pasaulē.

Prasība pēc starptautiskas izmeklēšanas un ES sankcijām

EP deputāti prasa nekavējoties sākt starptautisku izmeklēšanu Navaļnija lietā

un par Krievijas starptautisko saistību pārkāpumiem ķīmisko ieroču jomā un aicina Krievijas iestādes pilnībā sadarboties izmeklēšanā un saukt pie atbildības vainīgos.

Deputāti arī aicina ES dalībvalstis ieņemt aktīvu nostāju šajā jautājumā, pēc iespējas drīzāk izveidojot sarakstu ar vērienīgiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Krieviju un pastiprināt arī esošās sankcijas pret Krieviju. Eiropas Parlaments aicina uz tādiem sankciju mehānismiem, kas ļautu vākt un iesaldēt korumpētu personu Eiropas aktīvus atbilstoši Alekseja Navaļnija Pretkorupcijas fonda konstatējumiem. 

KONTEKSTS:

Eiropas Savienība un citas rietumvalstis atsakās atzīt 9. augustā notikušās vēlēšanas Baltkrievijā, kurās pēc oficiālajiem rezultātiem līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%. Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti. Vēlēšanu rezultāti izraisīja protestus Baltkrievijā, un tos turpina pastiprināt piedzīvotā vardarbība pret aktīvistiem, kā arī opozicionāru un žurnālistu aizturēšana. 

Latvijā vēlēšanās uzvarēja Tihanovska, un šāds rezultāts, acīmredzot, neapmierināja pašreizējo valsts vadītāju Lukašenko. Viņš 16. septembrī nolēma no amata atstādināt Baltkrievijas vēstnieku Latvijā Vasīliju Markoviču. Baltijas valstis arī noteikušas ieceļošanas ierobežojumu Lukašenko un citām Baltkrievijas amatpersonām, lai veicinātu ES pieņemt savas sankcijas.

Vēl arī sašutumu izraisījusi Krievijas opozīcijas līdera Navaļnija saslimšana. Kad Navaļnijs tika  nogādāts klīnikā Vācijā, konstatēts, ka viņš saindēts ar vielu no klases “Novičok”, un šāda viela var būt pieejama tikai Krievijas specdienestiem, tāpēc rietumvalstis prasa Krievijas paskaidrojumus. Krievija saistību ar notikušo noliedz un sauc to par Rietumu informatīvo kampaņu pret Krieviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti