Eiropas Parlamenta pēdējā plenārsesija pirms priekšvēlēšanu maratona noslēdzās ar gūzmu pieņemtu un apstiprinātu jaunu likumaktu. Tagad, kad jūlijā savās pirmajās sesijās satiksies jaunais Eiropas Parlamenta sasaukums, vairākus vēl procesā esošus Eiropas Savienības noteikumus tas būs mantojis, bet citiem nākamajos piecos gados ķersies klāt ar jaunu spēku.
Lai arī Eiropas Parlamenta darbs kā allaž likumdošanas procesā būs atkarīgs no Eiropas Komisijas iesniegtajiem priekšlikumiem un arī pašu deputātu jaunām iniciatīvām, tomēr jau šobrīd var ieskicēt un paredzēt vairākus jautājumus, kas pilnīgi droši būs nākamā Eiropas Parlamenta dienaskārtībā. Un tas, ka Eiropai ir izdevies vienoties par septiņu gadu budžeta naudu nenozīmē, ka finanšu lietas nākamajos gados pazudīs no Eiropas Parlamenta dienas kārtības.
Būtiskākos, gaidāmos jautājumus sarunā ar Latvijas Radio min Eiropas Parlamenta preses nodaļas vadītājs Džaume Duks:
"Vispirms es teiktu, ka viena no prioritātēm pilnīgi noteikti būs noslēgt apjomīgās likumdošanas pūles, lai palīdzētu Eiropas Savienībai izkļūt no krīzes. Pēdējos divus ar pusi gadus Eiropas Parlaments ir veicis ļoti, ļoti intensīvu darbu, lai palīdzētu veidot Eiropas ekonomisko pārvaldību - gan balsojot par lielāku budžetu, gan banku uzraudzību. Taču joprojām ir daudz darāmā, lai atjaunotu ekonomiku, lai palīdzētu mazajām kompānijām, lai radītu jaunas darba vietas, stabilizētu finanšu sistēmas. Tad ir arī ļoti liels projekts, kas, manuprāt, prasīs vēl divus nākamos gadus, tas ir brīvās tirdzniecības līgums ar ASV, kuru parlaments rūpīgi uzraudzīs, jo tā rokās ir pateikt „jā” vai „nē” šim līgumam. Tam būs ļoti liela ietekme būtībā visās Eiropas politikas jomās – ekonomikā, tirdzniecībā, zinātnē.
Un ir vēl viena lieta, kuru viegli paredzēt, ir Eiropas Savienības daudzgadu budžeta pārskatīšana. To pieņēma aizvadītajā gadā, un visas trīs iesaistītās institūcijas – Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija panāca spēcīgu kompromisu, ka būs iespēja īstenot šā septiņu gadu budžeta pārskatu, lai pielāgotu to attiecīgā brīža realitātei."
Džaume Duks jau pie tagad paredzamajiem darbiem min arī diskusijas par datu aizsardzību. Eiropas Savienībā top jauni noteikumi ar mērķi uzlabot privātumu un iedzīvotāju iespējas kontrolēt datu lietošanu. Dienaskārtībā ir jautājums par personīgo datu nodošanu un apstrādi tiesībsargājošajām institūcijām, tostarp policijai, arī pasažieru datu reģistrs un datu glabāšanas nosacījumi.
Un ir jautājumi, kā saka Džaume Duks, kuri neizsmeļami savā aktualitātē un jau paredzami būs deputātu darba kārtībā - migrācija, enerģētika, klimata izmaiņas, patērētāju tiesības un drošība.
Enerģētikas tematam turklāt jaunu aktualitāti ir piešķīrusi Krievijas agresija Ukrainā, kas tagad Eiropas Savienībai liek aktīvāk domāt par enerģētisko neatkarību no Krievijas. Arī Ukrainas lietās Eiropas Parlaments varēs turpināt izmantot savu ietekmi.
"Parlaments var iejaukties, un pēdējās nedēļās tas tā arī rīkojās, atbalstot ekonomisko palīdzību Ukrainai, tirdzniecības stiprināšanu ar valsti. Un, protams, tad, kad Eiropas Savienības slēgs ar Ukrainu asociācijas līgumu, tas būs jāratificē arī Eiropas Parlamentam.
Taču arī tiesa, ka Eiropas Parlamenta spēkos nav īstenot Eiropas Savienības ikdienas ārpolitiku. Šajā ziņā mēs esam kā daudzi citi parlamenti, kuriem ir jāklausās un jāreaģē uz valdību pieņemtajiem lēmumiem. Taču tiesa arī, ka ne tikai Ukraina, bet arī situācija Sīrijā vai Irānā pierāda, ka Eiropas Savienībai vajag īstu ārpolitiku. Tas, kas mums ir tagad, ir pašā sākuma stadijā, proti, labs veids, kā koordinēt dalībvalstu nostāju ārpolitikas jautājumos, un tad kādā brīdī tā kļūst par ārpolitiku. Eiropas Parlamentā vienmēr vairums deputātu ir uzskatījuši, ka tā ir jāpadara stiprāka, un par to noteikti nākamajos gados diskutēs, proti, kā palielināt Eiropas ārpolitikas spēku," saka Duks.
Lai gan tas, kāda politiskā aina pavērsies pēc vēlēšanām, joprojām ir atklāts jautājums, tomēr aptaujas liecina, ka gaidāmajā Eiropas Parlamenta sasaukumā būtisku vietu ieņems eiroskeptiskās un nacionāli radikālās partijas. Eksperti to vērtē dažādi, sākot no prognozēm par to, ka Eiropas demokrātijai tas nenāks par sliktu, līdz pat bažām, ka pārāk liela skeptiķu pārstāvniecība liktu apšaubīt Eiropas Savienības stabilitāti. Taču, vienlaikus arī norāda, ka plānotos darbus tam īpaši nevajadzētu ietekmēt, īpaši tādēļ, ka skeptiķi, ņemot vērā iepriekšējo sasaukumu pieredzi, nemēdz iesaistīties reālajā darbā, ilgās komiteju sapulcēs, likumu grozījumu izstrādāšanā vai debatēs par likumu tekstiem.
Eiroskeptisko partiju politiķi vairāk tiecas būs sadzirdēti, cenšas uzstāties plenārsesijās vai kā citādi apliecināt savu klātbūtni un paust savas idejas.
Nākamā sasaukuma uzdevums būs risināt arī vairākus jautājumus, kas ļoti tieši un saprotami ietekmēs arī daudzu Eiropas Savienības pilsoņu ikdienu. Piemēram, Parlamentam būs jābalso par priekšlikumiem, kas noteiktu maksimālās nodevas, norēķinoties ar maksājuma kartēm, ja darījums tiek veikts, norēķinoties ar debetkarti un kredītkarti. Turpināsies arī diskusijas par plastmasas maisiņiem, proti, līdz 2019.gadam paredzēts par 80% samazināt plastmasas maisiņu lietošanu, tos aizvietojot ar maisiņiem, kas gatavoti no otrreiz pārstrādātiem un bioloģiski noārdāmiem materiāliem. Parlamentam būs arī jāizstrādā Komplekso ceļojumu noteikumi, kas nozīmē, ka jaunie tiesību akti nodrošinās, ka arī patērētāji, kas kompleksā ceļojuma paketi iegādājušies internetā, turpmāk tiks labi aizsargāti pret dažādiem riskiem, tostarp cenas maiņu vai ceļojuma atcelšanu. Tāpat pasažieriem tiks nodrošinātas kompensācijas, kā arī mājās atgriešanās izdevumi.
Jāatgādina, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas visā Eiropas Savienībā notiks jau šonedēļ – no 22. līdz 25. maijam, Latvijā – sestdien, 24. maijā.
