Viens no viņiem – Krišjānis Kariņš ("Vienotība") – sacīja, ka nosacīti Eiropas Parlamentā valda divi pretēji viedokļi. Kreisajos spēkos vairums uzskata, ka „cilvēki ir jālaiž [Eiropā] un gan jau kaut kā tiksim galā”. Savukārt labējie uzskata, ka ir jāievieš kaut kāda kārtība un jāsaprot, cik no atbraucējiem vispār ir bēgļi un cik daudzus cilvēkus vispār Eiropa spēj uzņemt.
Kritiska par Eiropas Parlamentā notiekošo bija Iveta Grigule (Zaļo un zemnieku savienība). Viņa pauda, ka daļa ES deputātu ir tiktāl uzkāpuši savā vērtību kalnā, ka „no savas stikla būdas, no savas siltumnīcas, kurā ir dzīvots gadu desmitiem”, vairs neredz realitāti. Jo īpaši tas ir sakāms par Vācijas un Zviedrijas deputātiem.
Arī Kariņš, pauzdams savu viedokli, sacīja, ka, ļaujot cilvēkiem doties pāri robežām, ciestu un varbūt pat sabruktu ES ekonomika. Viņš atzina, ka ES ārējās robežas slēgšana skan brutāli, taču „mēs uz to ejam”.
Deputāti arī bija piesardzīgi par pašreizējo vienošanos starp ES un Turciju. Tatjana Ždanoka sacīja, ka, pirmkārt, pašā ES ir dažādi viedokļi, kā rīkoties. Otrkārt, kā notiks bēgļu atlase Turcijā, izvēloties, kuri drīkstēs legāli doties uz ES. Treškārt, migrantu skaits nesaruks, un daudzi no tiem vēl ies bojā, dodoties pāri jūrai.
Savukārt Roberts Zīle pauda, ka Rietumbalkānu migrantu ceļš ir izdevīgs Vācijai, tās iekšpolitikai un, iespējams, Balkānu valstīm. Tomēr tas var radīt jaunus migrācijas ceļus, tostarp cauri Latvijai.
Kā jau vēstīts, saskaņā ar panākto vienošanos apmaiņā pret katru atpakaļ uz Turciju nosūtīto sīrieti Eiropas Savienība apņemas uzņemt vienu sīrieti no Turcijas likumīgā ceļā, tomēr kopumā ne vairāk ka 72 tūkstošus cilvēku. Tāpat tiks paātrināta trīs miljardu eiro palīdzības piešķiršanu Ankarai, kas var tikt palielināta līdz 6 miljardiem. Turklāt jūlijā tiks atsāktas sarunas par Turcijas iestāšanos blokā, bet no jūnija tiek solīts bezvīzu režīmu tās pilsoņiem. Tiesa, tiek prognozēts, ka Ankara nevarēs izpildīt tam nepieciešamos nosacījumus.
