ĪSUMĀ:
- Elektoru kolēģija apstiprinās Baidenu ASV prezidenta amatā.
- Tramps turpina teikt, ka vēlēšanas ir nozagtas, bet ar tiesāšanos viņam nesokas labi.
- Vienlaikus Baidena pozīcijas sašķobījušas ziņas par federālajām izmeklēšanām pret viņa dēlu.
- Republikāņu politiķi uzsver, ka Baidens par sava dēla darbībām zinājis.
Iespējams, ka daudziem tas ir pārsteigums, bet ASV prezidentu neizraugās vēlētāji. ASV vēlēšanu sistēma nosaka, ka valsts virspavēlnieku ievēlē īpaša institūcija – elektoru kolēģija, kurā ir pārstāvēti 50 štati un galvaspilsēta Vašingtona. Katra pavalsts deleģē atšķirīgu elektoru daudzumu, ko nosaka pēc štata iedzīvotāju skaita, bet neviens štats nav pārstāvēts ar mazāk nekā trīs elektoriem. Kopumā ir 538 elektori.
Īsi pēc ASV neatkarības pasludināšanas izveidotā elektoru kolēģijas sistēma paredz, ka par prezidentu oficiāli tiks apstiprināts kandidāts, kas kopumā saņēmis vairāk nekā 270 elektoru jeb vēlētāju pārstāvju balsis.
Tiesa, iepriekšējās vēlēšanās septiņi elektori nobalsoja pretēji vēlētāju gribai. Rezultātu gan tas nemainīja un eksperti uzsver, ka arī šoreiz tas nebūs iespējams, jo galīgais balsojums janvārī būs jāapstiprina Kongresā, kur demokrāti kontrolē Pārstāvju palātu.
“Katrai no palātām ir jābalso atsevišķi, un abām jāizsaka atbalsts. Un nav iespējams, ka Pārstāvju palāta Nensijas Pelosi vadībā varētu nobalsot par jebkādiem iebildumiem. Tā kā cilvēkiem nevajadzētu satraukties par to, ka periods līdz Jaunajam gadam var rasties vēl kādi papildu satricinājumi vai iespējas, ka Donalds Tramps var mainīt vēlētāju gribu,” skaidroja Džordžtaunas universitātes profesore Karolīna Fredriksone.
3. novembrī notikušajās vēlēšanās noskaidrojās tas, cik daudz elektoru balsu ieguva demokrāts Džo Baidens un pašreizējais ASV prezidents republikānis Donalds Tramps. Lai kļūtu par prezidentu, vienam no kandidātiem bija jāiegūst vismaz 270 elektoru kolēģijas locekļu balsis.
Šodien elektoru kolēģijas locekļi sapulcēsies štatu parlamentos, lai atdotu savu balsi vai nu par Baidenu, vai Trampu. Sagaidāms, ka par Baidenu nobalsos 306 elektori, bet par Trampu – 232. Nav izslēgts, ka daļa no elektoriem varētu nobalsot citādāk, nekā lēma vēlētāji, tomēr diez vai tas atņems uzvaru Baidenam.
Kērtina Universitātes (Austrālija) profesors Džo Sirakusa ir pārliecināts, ka Trampam nav nekādu izredžu uzvarēt elektoru kolēģijas balsojumā, tomēr tas nenozīmēšot viņa politiskās karjeras beigas.
“Tas ir neiespējami. Pat ja daļa no balsīm būtu nozagtas... Bet tas nav pierādīts, visas tiesvedības ir slēgtas, jo nav pietiekamu pierādījumu. Tāpēc prezidentam Trampam ir jāatzīst realitāte, viņš nevadīs alternatīvu prezidentūru, turpmāk būs jādara kaut kas cits. Bet es domāju, ka viņš nepazudīs no politikas. Man nav ne mazāko šaubu, ka Tramps kandidēs 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās. Un viņš var uzvarēt,” Sirakusa sacīja televīzijas kanālam “TRT World”.
Tramps, kurš vēlēšanās saņēma par septiņiem miljoniem vēlētāju balsu mazāk nekā Baidens, joprojām nav atzinis sakāvi. Viņš apgalvo, ka vēlēšanu rezultāti ir masveidā viltoti, lai gan tam nav ticamu pierādījumu.
Līdz šim Trampam nav izdevies panākt, lai atsevišķos štatos anulētu vēlēšanu rezultātus un par uzvarētāju pasludinātu viņu. Tomēr Trampa juristi ir paziņojuši, ka nedomā apstāties.
Bijušais Federālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Trevors Poters vairs neredz jēgu Trampa pārstāvju mēģinājumiem panākt vēlēšanu rezultātu neatzīšanu atsevišķos štatos.
“Godīgi sakot, šāda rīcība ir diezgan dīvaina, jo tai nav nekādu izredžu apturēt elektoru kolēģijas balsojumu un atturēt Kongresu no balsojuma rezultātu apstiprināšanas. Tos drīzāk varētu saukt par sabiedrisko attiecību gājieniem, kuriem nebūs nekāda juridiska efekta. Nav likumīgu veidu, lai kavētu procesu – štati ir apstiprinājuši savus elektorus, viņi pirmdien nobalsos, bet Kongress 6. janvārī saņems balsojuma rezultātus,” Poters sacīja raidsabiedrībai PBS.
Elektoru kolēģijas locekļu balsojuma rezultāti 6. janvārī būs jāapstiprina Kongresā, kur Trampa sabiedrotie var mēģināt novilcināt procedūru.
Pārstāvju palātas loceklis no Republikāņu partijas Mo Brūks ir paziņojis, ka viņš apstrīdēs par Baidenu nodotās elektoru balsis. Ja viņa rakstiskajiem iebildumiem pievienosies vismaz viens Senāta loceklis, tad abām Kongresa palātām nāksies par tiem debatēt un balsot. Ja tie negūs atbalstu gan Pārstāvju palātā, gan Senātā, tad iebildumus noraidīs. Tas ir visticamākais scenārijs, ņemot vērā, ka republikāņi kontrolē Senātu, bet demokrāti – Pārstāvju palātu.
Tikmēr ap nākamo ASV prezidentu turpina villkties tumši mākoņi, galvenokārt jau viņa dēļa Hantera Baidena darījumu dēļ. Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Federālais izmeklēšanas birojs ir uzsācis izmeklēšanu par iespējamo krāpšanos ar nodokļiem. Tāpat kļuvis zināms, ka Tieslietu departaments izmeklē dažādus viņa darījumus ar ārvalstu kompānijām. Turklāt, runa nav tikai par savulaik atklātībā nonākušo skandālu ap ukraiņu enerģijas kompāniju “Burisma”, bet vairāk nekā 20 citiem uzņēmumiem, daudzi no kuriem atrodas Ķīnā. Lai arī Federālais izmeklēšanas birojs izmeklēšanu esot uzsācis jau 2018. gadā, pats Hanters Baidens par to esot uzzinājis vien pirms nedēļas. ASV Senators no Republikāņu partijas Rons Džonsons, kurš līdzīgu izmeklēšanu veic Senātā, gan uzskata, ka šādas izmeklēšanas nav bijis noslēpums nevienam, arī topošajam prezidentam.
"Viceprezidents Baidens nav bijis godīgs pret amerikāņu tautu. Viņam bija jāzina par Hantera Baidena biznesa kontaktiem ar ķīniešiem. Mēs iegūstam arvien vairāk informācijas par to, cik ļoti šajos procesos ir bijis iesaistīts ne tikai Hanters Baidens, bet arī viceprezidents Džo Baidens un viņa brālis Džeimss. Ir pienācis laiks presei sākt uzdot viņiem jautājumus. Kā jau es teicu pirms vēlēšanām – šīs skandāls nekur nepazudīs. Tur ir liela neskaidrība, un tā kļūs vēl lielāka, ja tā turpināsies Baidena prezidentūras laikā. Taču izskatās, ka mēs uz turieni virzāmies," sacīja Džonsons.
Viņš arī norādīja, ka uz politiķu aicinājumiem sniegt paskaidrojumus Baidenu ģimenes pārstāvji neesot reaģējuši vai atteikušies sadarboties. Un tas esot krasā pretstatā Donalda Trampa ģimenes locekļiem, kas ar izmeklētājiem sadarbojušies labprātīgi.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas notika otrdien, 3. novembrī. Šogad vēlēšanu rezultāti jāgaida ilgāk nekā citkārt, jo pandēmijas laikā daudzi izvēlējās balsot pirms oficiālās vēlēšanu dienas un pa pastu. Lai pārbaudītu iesūtītās balsis, nepieciešams ilgāks laiks.
Lai gan mediji Baidenu par vēlēšanu uzvarētāju pasludināja jau 7. novembrī, līdzšinējais prezidents Donalds Tramps atteicies atzīt savu sakāvi, apgalvojot, ka balsu skaitīšanas laikā notikusi krāpšanās. Vienlaikus Tramps atzinis, ka Balto namu pametīs un nepretosies varas maiņai.
