ĪSUMĀ:
- Millera izmeklēšana ilga divus gadus, 448 lappušu ziņojums ģenerālprokuroram iesniegts martā.
- Izmeklēšanā secināts: Krievija plaši iejaucās 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās.
- Izmeklēšanā nepierādīja Trampa kampaņas štāba saistību ar Krieviju.
- Pretēji sākotnējai nostājai Millers gatavs liecināt Kongresā par izmeklēšanu.
- Millers 40 gados Kongresā liecinājis 60 reizes, nekad neizejot “ārpus rāmjiem”.
- Demokrāti vēlas uzzināt vairāk, nekā lasāms publiskajā ziņojuma daļā.
- Tieslietu komitejas vadītājs, republikānis: Demokrātiem neko pierādīt neizdosies, un šī lieta ir slēgta.
- Šī būs pirmā reize, kad par izmeklēšanas rezultātiem varēs uzzināt plašāka sabiedrība.
- Vai Millera liecības dos pamudinājumus ierosināt Trampa atcelšanu, nav skaidrs.
Demokrātu partija vēlas, lai par šo izmeklēšanu un iespējamiem prezidenta pārkāpumiem vairāk uzzinātu amerikāņu sabiedrība, savukārt republikāņi ir norādījuši, ka šādai liecināšanai nav nozīmes.
Bijušā ASV īpašā prokurora Roberta Millera izmeklēšana par Krievijas iejaukšanos 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās un Donalda Trampa vēlēšanu kampaņas iespējamām saitēm ar Krieviju turpinājās divus gadus.
22. martā 448 lappušu garais ziņojums tika iesniegts ASV ģenerālprokuroram Viljamam Barram. Ziņojuma pirmajā daļā tika atzīts, ka Krievijas iejaukšanās 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās bija plaša un sistemātiska un pārkāpa ASV krimināllikumu, taču nav atrasti pienācīgi pierādījumi tam, ka ASV prezidenta Donalda Trampa priekšvēlēšanu štābs būtu koordinēti sadarbojies ar Krievijas valdību šādu aktivitāšu veikšanā.
Otrajā ziņojuma daļā runāts par iespējamo izmeklēšanas kavēšanu. Šī sadaļa izraisījusi ļoti daudz jautājumu, jo izmeklēšanā konstatēts, ka prezidents nav pastrādājis noziegumu, taču izmeklēšana arī viņu neattaisno. Šādi tiek uzsvērts, ka pret amatā esošu prezidentu krimināllietu uzsākt nevar.
Pirms mēneša Roberts Millers paziņoja, ka par spīti sākotnējam noliegumam, tomēr ir piekritis sniegt savas liecības ASV Kongresa pārstāvju palātas tieslietu komitejai un izlūkošanas komitejai.
Millers iepriekš ir izteicies, ka viņš nestāstīs neko vairāk kā tikai to, kas ir iekļauts ziņojumā, jo tieši šis ziņojums ir viņa liecība.
Par to ir pārliecināts arī Džons Pistols, kurš savulaik bija Millera vietnieks laikā, kad viņš vadīja Federālo izmeklēšanas biroju.
“Viņš pieturēsies faktiem, un dažiem varēs likties, ka viņš uz jautājumiem atbild ļoti virspusēji ar īsām, ļoti konkrētām atbildēm. Taču es domāju, ka viņš mēģinās, cik vien iespējams, arī atsaukties uz rakstīto ziņojumu.
Tādējādi viņam nebūtu jāpapildina savs viedoklis vai jāsniedz rekomendācijas, kas izietu ārpus šī ziņojuma,” sprieda Pistols.
Demokrātu partijas pārstāvji jau ir paziņojuši, ka Millera ziņojuma saturam ir milzīga nozīme visiem amerikāņiem, no kuriem, visticamāk, pārliecinošs vairākums to nav lasījuši.
Likumdevēji pauduši vēlmi sagaidīt no īpašā prokurora skaidrojumus par viņa secinājumiem, piemēram, par to, vai viņš izlemtu saukt pie atbildības Donaldu Trampu par izmeklēšanas kavēšanu, ja Tramps nebūtu prezidents.
Tāpat izskaidrojama ir vēlme uzzināt ko vairāk par aptuveni desmito daļu ziņojuma, kura teksts plašākai publikai, tostarp kongresmeņiem, nav pieejams, taču šādas iespējas, visticamāk, nebūs.
Kā norāda Millera profesionālās dzīves komentētāji, savos 40 darbības gados viņš Kongresā ir liecinājis vairāk nekā 60 reižu un šādu ļoti konkrētu atbilžu taktiku ir piekopis vienmēr, faktiski nekad neizejot ārpus paša noteiktajiem rāmjiem.
Kritiski noskaņoti pret Millera ziņojumu jau no sākta gala ir bijuši gan Baltā nama pārstāvji, gan arī Republikāņu partijas politiķi.
Savulaik skarbs Donalda Trampa kritiķis, bet tagad kaismīgs atbalstītājs, senators Lindsijs Grehems, kurš vada Senāta tieslietu komiteju, ir pārliecināts, ka demokrātiem neko pierādīt neizdosies un šī lieta ir slēgta.
“Tas viss uzsprāgs viņiem sejā – secinājumi nevar mainīties! Nekādas kampaņas saistības ar Krieviju nav bijis, un nav neviena uz šīs zemes, kas varētu uzvarēt lietā par izmeklēšanas kavēšanu, balstoties uz šiem faktiem,” paziņoja Grehems.
“Prezidents iesniedza Milleram 1,4 miljonus dokumentu. Viņš nodrošināja, ka Milleram ir iespēja runāties ar visiem, ar kuriem viņš vēlējās, un viņš iesniedza savas atbildes rakstiskā formā.
Šis prezidents nav izdarījis neko, kas kavētu Milleram atrast patiesību,” uzsvēra senators.
Publiskojot savas izmeklēšanas rezultātus, Roberts Millers norādīja, ka tieši Kongresa rokās ir lēmums par to, ko ar šiem secinājumiem darīt.
Līdz šim Baltais nams ir liedzis iespēju likumdevējiem nopratināt vairākus Millera lieciniekus. Tas nozīmē, ka plašākas informācijas iegūšanai ir nepieciešams iziet cauri ilgstošām tiesas procedūrām.
Aptuveni 80 demokrātu likumdevēji ir pauduši pārliecību, ka prezidenta atstādināšanas jeb impīčmenta procedūras uzsākšana šo procesu varētu paātrināt, taču Kongresa pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi šādus aicinājumus līdz šim ir noraidījusi.
Tieši tāpēc arī nav skaidrs, vai Millera trešdienas liecības dos kādus jaunus pamudinājumus ierosināt prezidenta atcelšanu.
Taču jebkurā gadījumā, Millera liecības Kongresā tiek uzskatītas par vienu no visvairāk gaidītajām pēdējo gadu laikā, jo šī būs arī pirmā reize, kad par izmeklēšanas rezultātiem būs iespējams uzzināt plašākai sabiedrībai.
