Eksperti: Venecuēla tuvojas defoltam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Inflācija Venecuēlā ir pārsniegusi 60% atzīmi, bet daudzu ikdienas preču deficīts turpinās. Ekonomisti brīdina, ka valstij, kas jau vairākus gadus piekopj cenu kontroles un subsidēšanas politiku, draud recesija un pat defolts. Valdība par deficītu gan vaino opozīcijas protestus un kontrabandu.

Venecuēlā gada inflācija pieaugusi līdz 63,4%, kas ir augstākais līmenis visā Latīņamerikā. Valstī ikdienas preču deficīts pēdējos mēnešos kļuvis par ikdienišķu parādību - tas attiecas gan uz tualetes papīru, gan cukuru, gan miltiem un citām lietām.

Inflācijas statistiku Venecuēla šonedēļ publicēja pirmo reizi kopš šā gada maija - kavēšanās izraisīja prezidenta Nikolasa Maduro opozicionāru apsūdzības par datu neizpaušanu politisku iemeslu dēļ.

Vairums ekonomistu uzskata, ka inflāciju un pamatpreču trūkumu izraisījuši milzīgie valdības tēriņi, valūtas kursa kontrole, kā arī cenu kontrole, kas tika ieviesta 2003.gadā vēl Ugo Čavesa valdīšanas laikā. Valdība vēl nav publicējusi šī gada iekšzemes kopprodukta prognozi. Pirms astoņiem mēnešiem tā paredzēja četru procentu izaugsmi. Tomēr ekonomisti spriež, ka, gluži pretēji, gaidāms IKP kritums.

Venecuēla prezidenta Maduro tāpat kā viņa priekšgājēja Čavesa vadībā ir tuvākā komunistiskās Kubas reģionālā sabiedrotā. Pateicoties ļoti bagātīgām naftas rezervēm, Karakasas ekonomiskais atbalsts ir svarīgs Kubas valdības un ekonomikas noturēšanai virs ūdens. Tomēr tagad analītiķi brīdina, ka Venecuēlai draud recesija un pat defolts.

Valdība nākusi klajā ar inflācijas savaldīšanas pasākumiem, tomēr bez rezultāta. Turklāt, kaut šogad notikušie masu protesti, kas izcēlās preču deficīta dēļ, ir norimuši, atbalsts prezidentam ir krities. Saskaņā ar aptaujām, jūlijā viņu atbalstīja 35% iedzīvotāju, bet pirms pusotra gada tie bija 50%.

Maduro par cenu lēcienu un preču trūkumu vaino gan šogad piedzīvotos protestus, gan kontrabandu. Lai cīnīts pret pēdējo, pieņemti visai radikāli mēri. Jau mēnesi Venecuēla ik nakti slēdz vairāk nekā 2000 km garo robežu ar Kolumbiju, gar to izvietojot vairākus tūkstošus karavīru.

Ņemot vērā, ka daudzas lietas Venecuēlā ir subsidētas - gan pārtika, gan degviela -, kontrabanda ir ļoti ienesīga, jo Kolumbijā preces var pārdot par daudzreiz augstāku cenu. Piemēram, automašīnas degvielas bāku Venecuēlā par piepildīt par vienu dolāru.

Maduro šonedēļ paziņoja, ka kopš kampaņas sākuma arestēti 512 kontrabandisti, konfiscēts vairāk  par divarpus tūkstošiem tonnu preču un 830 tonnas degvielas. Robeža tiek slēgta no pulksten desmitiem vakarā līdz pieciem no rīta katru nakti, bet kravas automašīnām liegums ir vēl stingrāks - jau no sešiem vakarā.

Tagad šī kampaņa pagarināta uz vēl trīs mēnešiem. Un tas vēl nav viss -

augusta beigās Maduro paziņoja par nodomu ieviest lielveikalos pirkstu nospiedumu skenerus, lai varētu vieglāk pieķert pārtikas kontrabandistus, kas, viņaprāt, vainojami preču deficītā. Sistēma varētu tikt ieviesta līdz Jaunajam gadam. Bet opozīcija ideju nosodījusi kā komunisma cienīgu kontroli un cilvēktiesību pārkāpumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti