- Mediji, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, vēsta, ka Krievija piedāvā nodot prokrieviskajiem kaujiniekiem plašas teritorijas Austrumukrainā, savukārt Eiropas Sacienības (ES) līderi varētu rosināt Ukrainas federalizāciju
- Tiek uzsvērts, ka miers nebūs iespējams, ja miera procesu neapstiprinās ASV un Krievija, tostarp personīgi Vladimirs Putins
Kā jau bija gaidāms iepriekš, Francijas prezidenta Fransuā Olanda un Vācijas kancleres Angelas Merkeles piedāvātā miera plāna detaļas un nosacījumi tā arī joprojām netiek atklāti. Tāpat nav zināmi Krievijas prezidenta Vladimira Putina piedāvājumi situācijas atrisināšanai, par kuriem, visticamāk, viņš piektdien Maskavā runās ar abu Eiropas lielvalstu līderiem.
Līdz šim izskanējuši vien apgalvojumi par to, ka jaunais miera plāns ir balstīts uz Minskas vienošanos un Ukrainas teritoriālās vienotības ievērošanu.
Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Valērijs Čalijs norādījis, ka Merkeles, Olanda un Ukrainas prezidenta tikšanās laikā esot apspriestas arī pilnīgi jaunas iniciatīvas.
Kā apgalvo Krievijas prese, Eiropas pārstāvji piedāvājot noteikt jaunu robežas demarkācijas līniju, kas atbilstu pašreizējai situācijai. Tas nozīmētu, ka kaujinieku kontrolētā teritorija būtu lielāka, nekā paredzēts Minskas vienošanās dokumentos. Realitātē tas nozīmētu faktisku iesaldētu konfliktu un jaunas starptautiski neatzītas teritorijas izveidošanos.
Arī "The Wall Street Journal" vēsta, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins slepeni piedāvājis rietumvalstu līderiem piešķirt Austrumukrainas separātistiem plašas autonomijas tiesības, vēsta „RBK”.
Kāds anonīms ierēdnis atklājis, ka Putins šonedēļ nodevis slepenu vēstuli Francijas prezidentam Fransuā Olandam un Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, kurā esot pieprasījis plašas teritorijas un autonomijas separātistiem.
Francijas un Vācijas līderi šo priekšlikumu noraidījuši, to arī plānots apspriest piektdien rietumvalstu līderu gaidāmajā vizītē Maskavā.
Savukārt Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs atzīmējis, ka trīs valstu līderi apspriedīs, kas ir darāms, lai pēc iespējas ātrāk pārtrauktu vardarbību Austrumukrainā.
Kā apgalvo „The New York Times”, šāda iesaldētā konflikta variantu pasaules esot piedāvājis tieši Krievijas prezidents Putins. Krievijas portāls Gazeta.ru gan norāda, ka atšķirībā no Piedņestras vai Dienvidosetijas, kurās mitinās vien līdz 500 000 cilvēku, uzturēt Donbasa reģionu Krievijai nebūtu pa spēkam, bet līdzekļus izdzīvošanai separātisti citur pasaulē, visticamāk, neiegūtu.
Franču izdevums „Le Figaro" apgalvo, ka Merkeles un Olanda plāns paredzot Ukrainas federalizāciju un Ukrainas ārpusbloku statusa atjaunošanu.
Līdzīgu viedokli paudis arī vācu izdevums „Sueddeutsche Zeitung”, taču Vācijas valdības pārstāvji šādus apgalvojumus ir nolieguši, norādot, ka teritoriālie jautājumi nav sarunu centrā. Jebkurā gadījumā, kā uzsver Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins, vismaz uz Ukrainu nekāds spiediens netiekot izdarīts.
Kā uzskata ukraiņu politologi, Vācijas un Francijas aktivitātes pierāda tikai to, ka Eiropai ir apnicis karš un tā ir gatava risināt šo problēmu, pat piekāpjoties Krievijai.
Taču kā radiostacijai norāda politikas eksperts Andrejs Miseļuks, bez aktīvas ASV iesaistīšanās sarunu procesā Eiropas līderu centieni būs bezjēdzīgi. Turklāt paraksts zem jaunā līguma būs jāliek pašam Krievijas prezidentam. „Protams, Ukraina vienmēr ir uzstājusi uz Ženēvas sarunu formāta atjaunošanu, kas nozīmētu gan Eiropas Savienības, gan ASV klātbūtni. Arī Ukrainas pārstāvis trīspusējā kontaktgrupā Leonīds Kučma ir norādījis, ka gadījumā, ja zem dokumenta būs nevis vēstnieka Zurabova, bet gan paša Vladimira Putina paraksts, šim līgumam būs daudz lielāks svars un ievērojamākas sekas,” saka Miseļuks.
Vēl viens politologs Aleksejs Tolkačovs savukārt piesardzīgi norāda, ka pagaidām gan nav zināms, cik jaunais miera piedāvājums būs izdevīgs pašai Ukrainai.
Savukārt grupas „Informatīvā pretošanās" vadītājs Dmitrijs Timčuks aicina uzmanīgi attiekties arī pret aicinājumu ievest Austrumukrainā ANO miera uzturētājus. „Šis būtu universāls scenārijs Maskavai.
Miera uzturēšanas operācija liegtu Kijevai jebkādas iespējas turpināt militāro operāciju Donbasa atbrīvošanai. Pretējā gadījumā būs konflikts ar ANO un starptautisko sabiedrību. Vienlaicīgi [pašpasludinātās] Doņeckas un Luhanskas tautas republikas jeb precīzāk – Kremlis – saglabās iespēju jebkurā brīdī atsākt karadarbību, jo šīs republikas nav valstiski atzītas starptautiskajā līmenī. Turklāt, rastos iespēja legalizēt Ukrainas austrumos esošos krievu armijas karavīrus, pasludinot tos par miera uzturētājiem,” uzsver Timčuks.
Sagaidāms, ka Olanda un Merkeles tikšanās ar Putinu varētu sākties piecos pēcpusdienā pēc vietējā laika.
