Horvātu noskaņojums un sajūsma par drīzu iestāšanos ES ir jūtami noplakusi. Horvātijas pievienošanos Eiropas saimei joprojām atbalsta salīdzinoši liels cilvēku skaits, proti, vairāk nekā 50% iedzīvotāju, taču pirms gada tie bija gandrīz 70%. Cilvēkus sabiedējusi gan ekonomiskā krīze un nedienas, piemēram, Kiprā, gan arī pašmāju problēmas - augstais bezdarbs un dzīves dārdzība.
Eksperti norāda, ka arī EP priekšvēlēšanu kampaņa Horvātijā bijusi visai blāva un pietrūcis dinamisku, izsmeļošu debašu gan par pašu parlamentu, gan par Eiropas Savienības lietām.
Horvātiem ir jāievēl 12 deputāti, kam būs arī visai īss mandāts, jo deputāti strādās tikai gadu līdz nākamajām EP vēlēšanām, kas notiks jau 2014. gadā.
Saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām Horvātijā visvairāk velētāju balsu varētu iegūt šobrīd valdošie sociāldemokrāti un to koalīcijas partneri. Bet parējās vietas, visticamāk, izcīnīs opozīcijā esošā Demokrātiskā savienība un Darba partija.
Līdz ar horvātu deputātu ierašanos, izmaiņas piedzīvos arī pārējais EP. Lai nepārsniegtu līgumā noteikto deputātu skaitu, divpadsmit valstīm nāksies šķirties no viena vai vairākiem deputātiem. To vidū ir arī Latvija, kas zaudēs vienu deputāta vietu, no šobrīd deviņām esošajām. Visvairāk, proti, trīs deputātu vietas zaudēs Vācija. Lieki teikt, ka šīs ziņas izraisīja plašas debates arī Briselē un strīdus par to, vai šāds deputātu vietu samazinājums ir pareizs un samērīgs.
EP patlaban ir 754 deputāti, un šis skaits jau ir lielāks, nekā paredz Lisabonas līgums, tādēļ pēc nākamajām vēlēšanām un Horvātijas pievienošanās tas atkal būs jāsamazina.
