Briti nav pieraduši pie koalīcijas valdībām, lai gan šobrīd viņiem šāda jau ir. Ilgas sarunas par koalīcijas veidošanu nozīmē, ka kāda no mazajām partijām iegūs noteicējas lomu jeb zelta balsis. Vai tie būs skotu nacionāļi, kas atbalstīs leiboristus, vai tie būs liberāldemokrāti, kas atbalstīs konservatīvos – tas var šonakt pat nenoskaidroties. Valdības veidošana var aizņemt arī vairākas dienas, daži baidās – pat nedēļas, un britiem tas ir neierasti.
Vēlētāji, ar kuriem Londonā runāja Latvijas Radio, vēlēšanu iecirkņus apmeklēja, jau izdarījuši skaidru izvēli, taču maz bija tādu, kuri atzina, ka uztraucas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.
Septiņos no rīta atvērušies, vēlēšanu iecirkņi Londonā sagaida jau pirmos balsotājus. Apzinīgākā ir lielākoties vecākā paaudze, nāk arī tie, kuri vēlas nobalsot pirms darba, vai arī londonieši, kuri tikko kā darbu pabeiguši, kā, piemēram, Īens, kurš viesnīcā strādā nakts maiņu.
„Es ļoti ceru, ka būs leiboristu valdība, vienalga vai koalīcijā vai kā, jo, manuprāt, konservatīvie ar liberāldemokrātiem ir izpostījuši valsti. Īpaši nejauki viņi ir pret nabadzīgākajiem cilvēkiem, tiem, kuriem nav darba, imigrantu strādniekiem, kuri ir absolūti vajadzīgi šai valstij, jo dara ārkārtīgi svarīgus darbus,” spriež Īens.
Cik cilvēku, tik viedokļu, pilnīgi droši var teikt vismaz par šo iecirkni, kurš iekārtots pamatskolā, nelielā, salīdzinoši klusajā Kreivena terases ielā, netālu no Haidparka. Pārdesmit minūtēs, kuras Latvijas Radio sastop gan tos, kuri tāpat kā iepriekš Īens ir par leiboristiem, tātad – kreisajiem, gan tos, kuri vēlas, lai pie varas paliek pašreizējā, labējā valdība.
„Personiski es ceru, ka būs vēl viena konservatīvo valdība, jo tā mums līdz šim ir palīdzējusi līdz zināmam līmenim izkļūt no ekonomiskās lejupslīdes. Tagad jāgaida un jāredz, kā viss veidosies,” saka kāds vēlētājs.
Rezultāts būs ārkārtīgi ciešs, un tas nozīmē, ka pēc tam būs ilga tirgošanās par valdības izveidošanu, saka vēlētājs Konrads. „Būs daudz diskusiju dažādu partiju starpā divu, trīs nedēļu garumā,” paredz Konrads.
To arī ļoti izceļ ceturtdienas laikraksti. „Nav iespējams būt vēl tuvāk!” pirmajā lapā lieliem burtiem ziņo britu populārākā avīze „The Guardian” un prognozē, ka gan konservatīvie, gan leiboristi iegūs 35 procentu lielu atbalstu. Trešie ar 11 procentiem būs nacionālie radikāļi – UKIP, ceturtie – ar 9 procentiem – liberāldemokrāti, piektie – zaļie, kuriem prognozē trīs procentu atbalstu, un pārējos septiņus procentus sastādīs citas partijas.
Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona solītais referendums par Apvienotās Karalistes izstāšanos vai palikšanu Eiropas Savienības sastāvā, ja viņa partija uzvarēs vēlēšanās, vienkāršos pilsoņus, šķietami satrauc mazāk. Tas interesē sabiedrības ārzemēs un tos ārvalstu žurnālistus, kuri kuplā skaitā ieradušies Londonā atspoguļot vēlēšanas. Balsotāji, kuri skaidri un gaiši atzīst, ka vēlas Deivida Kamerona konservatīvos pie varas stūres redzēt arī nākamos piecus gadus, atzīst, ka apšauba, vai referendums tiešām notiks un,ja notiks, tad briti varētu būt pietiekami konservatīvi, lai neko galu galā nemainītu.
„Manuprāt, būtu labi sarīkot referendumu par šo lietu. Nedomāju, ka briti pēkšņi būs pārdomājuši. Mēs esam diezgan konservatīvi, un, kad pienāks diena, kad būs jābalso, mēs izvēlēsimies palikt Eiropas Savienībā pa spīti visam šim troksnim par Eiropas Savienības pamešanu. Varbūt būs divi šaubu gadi, un tad šis jautājums no dienas kārtības pazudīs,” uzskata balsotājs Ričards.
Tomēr Lielbritānijas iespējamā izstāšanās no Eiropas Savienības uztrauc tos Lielbritānijas iedzīvotājus, kuri nav pilsoņi, bet valstī strādā. Kāds jauns londonietis no Afganistānas, kurš ir iebraucis un te dzīvo jau ilgāku laiku, un strādā suvenīru veikalā, teic, ka, izstājoties no Eiropas Savienības, Lielbritānijai nāksies vēl vairāk nocietināt savas robežas, ieviest vīzas un no tā cietīs tūrisma nozare. Tagad viesu esot daudz un arī veikalam līdz ar to klājoties labi, bet, kā būs pēc tam, nevarot zināt.
Izskatās, ka pašus britus vairāk satrauc nevis Lielbritānijas atdalīšanās no Eiropas Savienības, bet tas, kas notiks ar pašu Apvienoto Karalisti, cik tā noturēsies kopā, jo uz lielāku neatkarību cer Skotija, un kas būs ar Velsu, Ziemeļīriju un galu galā pašu Angliju. Vai viss šis gadsimtus pastāvējušais modelis saglabāsies, vai nākamajos gados būs izmaiņas.
Vēlētāji svārstīgi, Eiropa aiztur elpu
Priekšvēlēšanu aptaujas liecina, ka britu vēlētājs šoreiz ir neierasti svārstīgs. Par tie latvieši, kam ir Lielbritānijas pilsonība un kas šodien dodas balsot, ir ar ļoti atšķirīgiem politiskajiem uzskatiem.
“Es balsoju par “leiboru”, viņi atbalsta tās idejas, kas man ir tuvu pie sirds. Es esmu latviete un es atbalstu imigrāciju no ES,” stāstīja mūziķe Līnīte Zobens-Īsta.
Priekšvēlēšanu aptaujas nesola skaidru uzvaru ne leiboristiem ne konservatīvajiem, kas tradicionāli ir dominējuši britu politikā gadiem.
Lielbritānijā ir mažoritārā vēlēšanu sistēma, kas nozīmē – no katra iecirkņa ievēl tikai vienu deputātu, un tāpēc mazākam partijām te ir bijis grūti iegūt pārstāvniecību parlamentā.
Ceturtdienas vēlēšanas, kas neatnesīs skaidru uzvarētāju, britus ir nopietni satraukušas - jo nozīmē gan grūtības izveidot valdību, gan iespējams - atvadas stabilajai divpartiju sistēmai.
“Mums šobrīd ir - divas plus divas partijas plus vēl – tā vairāk ir daudzpartiju sistēma. Bet es domāju, ka mūsu valdības veidošanas process vai politiskās kultūra vēl gluži nav gatava šādai vēlētāju izvēlei,” skaidroja domnīcas “Institute for Government” pētniece Katrīna Hadone.
Eksperte skaidroja, ka britu politikā kompromiss tiekot uztverts kā vājums. Tāpēc arī briti tik ļoti bažījas par iespējamo koalīcijas valdību. Bet savukārt šī nespēja rast un pieņemt kompromisu Lielbritānijas politiķus padarījis visai nesaprotamus Eiropas acīs, kur politiķi spiesti dzīvot nepārtaukots kompromisos starp dažādām partijām.
Šīs atšķirības arī radījušas visai regulārus pārpratumus starp Londonu un Briseli. Šodien Eiropa aiztur elpu gaidot, ko lems britu vēlētājs.
“Mēs noteikti esam ieinteresēti, lai jebkura Lielbritānijas valdība ir aktīva ES dalībvalsts un aktīva ES politikas veidotāja un aktīvi iesaistītos ES nepieciešamajās reformās, bet Latvija – tāpat kā jebkura dalībvalsts respektēs britu vēlētāju izvēli,’ norādīja Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē Andris Teikmanis.
Vēstnieks uzvēra – Lielbritānijas nostāja pret Krievijas politiku Ukrainas konfliktā neiemanīšoties, lai kurš arī uzvarētu, jo tur gan konservatīvajiem, gan leiboristiem esot līdzīgi kritiska nostāja.
Vēlēšanu iecirkņus Lielbritānijā slēdz desmitos vakarā pēc vietējā un pusnaktī pēc Latvijas laika un tad arī sola jau pirmos provizoriskos rezultātus.
