„Kamerons valda sašķelto karalisti, Liberāldemokrātu partija ir iznīcināta!” „Alleluja! Lielbritānija balso par veselo saprātu”, „Vēl pieci nolādēti gadi”. Tie ir tikai daži no britu šīsdienas preses pirmo lappušu virsrakstiem, komentējot ceturtdien notikušās parlamenta vēlēšanas un to visai negaidīto iznākumu. Kā nojaušams, noskaņojums Lielbritānijā ir visai atšķirīgs.
Kā uzsver vairāki aģentūras AFP aptaujātie eksperti, par spīti ievērojamam pārsvaram britu premjeram Deividam Kameronam priekšā ir ļoti smags periods. Kā norāda Londonas ekonomikas skolas politikas zinātņu profesors Tonijs Travers, līdz ar liberāldemokrātu popularitātes straujo kritumu konservatīvajiem spēkiem būs arvien grūtāk izbīdīt cauri savas likumdošanas iniciatīvas.
Arī citi eksperti uzskata, ka, saglabājot premjera krēslu, Kamerona pozīcijas ir vājinājušās. Un šis faktors ir īpaši svarīgs laikā, kad pats Kamerons ir solījis pēc 2020.gada vairs uz nākamo termiņu nekandidēt.
Tas nozīmē, ka tuvākajos gados Konservatīvo partiju gaida iekšējo līderu cīņas, kas ne vienmēr var nākt par labu politiskajiem procesiem.
Taču visvairāk, protams, tiek pieminēts vēlēšanu visvairāk apspriestais jautājums – Deivida Kamerona solījums uzvaras gadījumā līdz 2017.gadam sarīkot referendumu par Lielbritānijas turpmāko dalību Eiropas Savienībā. Tā kā pats Kamerons ir solījis pārskatīt turpmākās Londonas attiecības ar Briseli, Eiropas politikas profesore Sāra Hobolta ir pārliecināta, ka britu premjeram jau drīzumā nāksies doties uz Briseli un sākt slēgt vienošanās ar eiropiešiem.
Kā sociālajā tīklā „Twitter” norāda bijušais Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts, Kamerons mērķē uz vienu nāciju, vienu Apvienoto Karalisti, taču būtu labi, ja šajā sarakstā tiktu iekļauta arī viena Eiropa.
Pēc Bilta vārdiem, līdz referendumam par turpmāku dalību Eiropas Savienībā ir atlikuši divi gadi un šajā laikā gan Londonai, gan Briselei būtu jākoncentrē savas domas uz turpmākajām stratēģijām.
Runājot par 2017.gadā gaidāmo referendumu par iespējamo Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienību, daudzi "Twitter" lietotāji norāda, ka šajā jautājumā pilnīgi noteikti vairs neticēs nekādām sabiedriskās domas aptaujām.
Starp citu, tieši dažādu aptauju rīkotāji šodien, visticamāk, jūtas visai neomulīgi, jo aptaujās prognozētā sīvā cīņa starp konservatīvajiem un leiboristiem faktiski ir izpalikusi. No otras puses jāatzīmē, ka reāli nodoto balsu skaitu gan ir izdevies prognozēt diezgan precīzi, taču šeit izpaužas nākamā lieta, kas tiek apspriesta visai asi. Proti, tā ir pašreizējā Lielbritānijas vēlēšanu sistēma.
Pirms ceturtdien notikušajām vēlēšanām daži eksperti prognozēja, ka šīs varētu būt vienas no vismazāk proporcionālākajām vēlēšanām Lielbritānijas vēsturē. Tas nozīmē, ka parlamentā iegūto vietu skaits neatspoguļos patiesi saņemto balsu skaitu. Visspilgtākais piemērs ir Apvienotās Karalistes Neatkarības partija – par to nobalsojuši gandrīz četri miljoni vēlētāju, taču parlamentā tā ieguvusi vien divas vietas. Salīdzinājumam – par skotu nacionālistiem balsojuši nepilni divi miljoni cilvēku un tās ir vismaz 56 vietas.
