Prokuratūras iesniegtajā lūgumā, kas ceturtdien tika izskatīts Harju rajona tiesā, teikts, ka Savisārs var iznīcināt un slēpt dokumentu pierādījumus, ja turpinās darbu mēra amatā. Tiesa nākamtrešdien izlems par Savisāra atstādināšanu no amata.
Savisārs, kurš ir arī Igaunijā lielākā opozīcijas politiskā spēka Centra partijas priekšsēdētājs, tiek turēts aizdomās par to, ka 2014. un 2015.gadā ņēmis kukuļus vairāku simtu tūkstošu eiro vērtībā.
Viņš otrdien tika aizturēts un nopratināts, bet pēc tam atbrīvots. Savisārs apsūdzības noliedz un jau norādījis, ka negrasās atkāpties ne no viena amata. Igaunijā eksperti norāda - ja Savisārs būs spiests aiziet no aktīvās politikas, tas nesīs radikālas izmaiņas Igaunijas politiskajā vidē.
65 gadus vecais Edgars Savisārs ir Igaunijas politikas smagsvars, kurš spēlējis nozīmīgu lomu valsts neatkarības atjaunošanā un vairākus gadus bijis Tallinas mērs.
Viņa vadītā Centra partija balstās uz Igaunijas krievvalodīgo vēlētāju atbalstu. Igaunijā valdošā Reformu partija un citi spēki Savisāru bieži apsūdzējuši par prokremliskumu.
Savisāra aizturēšana ir nozīmīgs notikums, norādīja Igaunijas Ārpolitikas institūta direktors Andress Kasekamps.
„Izskatījās, ka viņš ir neaizskarams. Gandrīz it kā viņš būtu politiskais dievs. Viņš vienmēr spējis tikt ārā no jebkuras grūtas situācijas un to pagriezt sev par labu. Un varasiestādēm sākt izmeklēšanu pret viņu var izrādīties liels risks, ja varasiestādes cieš neveiksmi,” uzskata Kasekamps.
Tartu Universitātes profesors Vello Petais norāda, ka iepriekš ir bijušas atsevišķas izmeklēšanas pret Savisāra sabiedrotajiem, bet nekad pret viņu pašu. Tagad visi gaida, vai tiks sākts oficiāls tiesas process. Bet brīvprātīgi Savisārs neatkāpsies, uzskata Petais.
„Diez vai viņš atkāpsies brīvprātīgi. Redzot viņa raksturu... Domāju - jo vecāks viņš kļūst, jo ietiepīgāks kļūst. Nevaru iedomāties, ka viņš televīzijas priekšā pateiktu „mana vaina” un atkāptos,” spriež Petais.
“Ja nākamajās nedēļās ir jauni atklājumi vai konkrētāka vēršanas pret Savisāru, tad partijā var pacelties balsis. Varbūt kāds patiešām varētu justies pietiekami pārliecināts, lai nostātos pret viņu, un Savisāru varētu gāzt balsotāji partijas kongresā. Šādā veidā, balsojumā, Savisārs varētu ļaut sev aiziet, un šādā veidā uzņemties lomu kā biedru nodotam. Bet brīvprātīga aiziešana neizskatās pēc viņa stila,” saka Petais.
Vienlaikus arī Kasekamps piekrīt - ja Savisārs aizies no politikas vai būs spiests aiziet, tas nesīs tālejošas sekas Igaunijas politikā.
„Visa Igaunijas politiskā sistēma kopš laika vēl pirms neatkarības atgūšanas bijusi centrēta pa Edgaru Savisāru - vai jūs esat ar viņu, vai pret viņu. Vairums koalīcijas valdību pamatā tikušas veidotas, lai Savisāram neļautu tikt pie varas. Edgara Savisāra izslēgšana no aktīvās politikas būtu milzīgs pavērsiens Igaunijas politikā. Tas izmainītu visu spēli,” uzskata Kasekamps.
Šādā gadījumā starp iespējamiem scenārijiem ir Centra partijas sašķelšanās krievvalodīgo un igauņu partijā, jo šos abus partijas spārnus kopā spēj saturēt tikai Savisāra personība, uzskata eksperti.
Tāpat var būt iespēja, ka Centra partija iekļūst koalīcijas valdībā, jo pārējās partijas kā šķērsli šādas koalīcijas veidošanai līdz šim minējušas Savisāru. Bet Igaunijā valdošajām partijām tās var būt arī sliktas ziņas, jo to sekmes daļēji bijušas bāzētas uz igauņu vēlētāju baidīšanu ar Savisāru un viņa apsūdzēšanu par prokremlisku nostāju, saka eksperti Igaunijā.
