Eksperte: Uzlidojumi Sīrijai ir īstermiņa risinājums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Militārā iejaukšanās Sīrijā nespēs risināt pilsoņu karu Sīrijā un tas ir īstermiņa risinājums, uzskata Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Aizsardzības zinātniskās pētniecības centra analītiķe Nora Vanaga.

Eksperte norāda, ka pagaidām neviens nav pateicis, kāds būs gaisa trieciena mērķis, kurš tad ir vainīgais. Tomēr Vanaga uzskata, ka ķīmisko ieroču izmantošana ir liels starptautiskās vienošanās pārkāpums, tāpēc uzlidojums būtu "simbolisks solis".

"Ja izdodas ierobežotais uzbrukums no gaisa, tad tas ir īstermiņa risinājums. Nolido, nobumbo. Intervence beigusies," saka Vanaga. Tomēr, ja "šajā konfliktā Irāna uzdodas par Asada aizstāvi, ja Krievija ko pasāks, tad tas var pārvērsties par reģionālu konfliktu," prognozē analītiķe. Jau šobrīd bēgļi no Sīrijas ieplūst kaimiņvalstīs, tādējādi radot risku tās destabilizēt.

Pēc Vanagas sacītā Eiropas Savienības (ES) ārpolitiskā nostāja bijusi salīdzinoši vienota. "Cits jautājums, cik skaļi ir komentējuši. Tas varēja būt redzamāk," uzskata analītiķe, tomēr atzīst, ka tā kā ES nav armijas un militāro resursu, tad arī to vadītāju "balss nav tik skaļa". Tomēr ES valstu līderu atšķirīgie lēmumi iesaistīties vai neiesaistīties Sīrijas operācijā saistīti ar valstu politiskajām sistēmām, kas vienās paredz prasīt atļauju, bet citas ļauj lēmumu pieņemt bez parlamenta piekrišanas.

Taujāta, par to, vai kādai rietumvalstij varētu būt kādas stratēģiskās intereses, iebrūkot Sīrijā, Vanaga norāda, ka tādas nesaskata, bet redz tikai humānus apsvērumus. Viņasprāt, ja, kādai valstij būtu bijusi kāda interese, tad pēdējo divu gadu laikā intervence jau būtu notikusi. Vienīgā valsts, kam reģionā ir definētas intereses, ir Krievija, un, iespējams, arī tas līdz šim apturējis rietumvalstis iejaukties Sīrijas krīzē.

Jau vēstīts, ka šonedēļ pēc ziņām par ķīmisko ieroču uzbrukumu pie Damaskas, situācija nopietni saasinājusies arī starptautiskajā arēnā, ASV draudot ar ierobežotu militāru uzbrukumu Bašara al Asada režīma pozīcijām. ES augstā pārstāve ārlietās Ketrina Eštone paziņoja, ka militārai intervencei ir „ārkārtīgi nepieciešams” ANO Drošības padomes akcepts. Brisele gan bijusi salīdzinoši klusa, salīdzinot ar Lielbritāniju un Franciju, kur valsts līderu tonis kļuva draudīgāks ar katru dienu. Situācija tomēr strauji mainījās, un briti paziņoja, ka iespējamā militārā operācijā nepiedalīsies, bet Parīze joprojām tam ir gatava.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti