Sekojot līdzi konkurences nosacījumiem, lai viens uzņēmums tirgū negūtu privilēģijas, Eiropas Komisija līdz šim stingri uzraudzījusi valstu vēlmi atbalstīt grūtībās nonākušas aviokompānijas vai lidostas. Šobrīd Eiropas Komisija jau izskata aptuveni 60 šādu lietu par valsts atbalstu aviācijas sektoram, un to vidū ir arī Latvijas valdības ieguldījumu kompānijā „airBaltic”.
Padziļinātu izmeklēšanu „airBaltic” gadījumā Eiropas Komisija sāka aizvadītā gada novembra nogalē, tādejādi pārbaudot, vai vairāki valsts atbalsta pasākumi, ko Latvijas valdība ir sniegusi par labu lidsabiedrībai "airBaltic", atbilst Eiropas Savienības noteikumiem. Komisijai bija šaubas, ka noteikumi ir ievēroti. "airBaltic" bija finansiālas grūtības jau kopš 2008. gada, 2010. un 2011. gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus un valsts iesaistījās no savas puses ar vairākiem desmitiem miljonu eiro lielu atbalstu.
Taču Latvija nav vienīgā, kam ir šādas problēmas. Arī Horvātijā, kas tikko pievienojusies Eiropas Savienībai, valdība centās glābt nacionālo aviokompāniju "Croatia Airlines", kas ir viens no Horvātijas neatkarības pirmajiem simboliem un ļoti būtiska valstij ar attīstītu tūrisma sektoru.
Taču pievienošanās Eiropas Savienībai prasa stingri ievērot virkni noteikumu, kas regulē lidsabiedrību darbību, un līdz ar to Horvātijai nāksies atteikties no valsts subsīdiju piešķiršanas "Croatia Airlines". Bažas par darba vietu zaudēšanu avio sektorā ietekmēja arī horvātu sabiedrības noskaņojumu pret Eiropas Savienību.
Tagad Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par valsts atbalstu lidsabiedrībām un lidostām. Jaunās vadlīnijas iezīmēs rāmi jeb nosacījumus, kuru ietvaros dalībvalstīm būs ļauts sniegt atbalstu grūtībās nonākušām aviokompānijām un lidostām. Komisija apkopos apspriešanā saņemtos viedokļus un ar jaunajiem priekšlikumiem klajā nāks nākamā gada sākumā.
