EK prognozē pakāpenisku eirozonas izaugsmi

Jaunākajā novērtējumā Eiropas Komisija (EK) prognozē pakāpenisku eirozonas ekonomikas izaugsmi, taču brīdina, ka nav pamata pāragram priekam, jo atveseļošanās joprojām notiek gausi un daudzas dalībvalstis joprojām moka liels bezdarbs.

Latvija līdz ar pārējām Baltijas valstīm joprojām solās būt visstraujāk ekonomiski augošais reģions.

EK ar dalībvalstu un arī ES kandidātvalstu ekonomikas attīstības prognozi klajā nāk trīs reizes gadā, bet jaunākajā ziņojumā par šogad gaidāmo un to, kāda situācija būs ar iekšzemes kopproduktu, inflāciju, nodarbinātību, budžeta deficītu, valsts parādu un citiem rādītājiem, secina, ka viss pamazām attīstās uz cerīgas nots. Vairākus gadus krīzes sistā eirozona atkopjas.

„Mans galvenais vēstījums ir šāds, pirmkārt, ekonomikas atlabšana nostiprinās un pamazām pārņem visas dalībvalstis, lai gan tā joprojām ir visai pieticīga. Labas ziņas ir arī tādas, ka līdz šim tā sauktajās trauslajās valstīs pamazām atsākas ekonomiskās aktivitātes. Paredzams, ka izaugsmes rādītāji dažādās valstīs šā gada laikā izlīdzināsies. Tomēr vairākās dalībvalstīs joprojām saglabājas augsts bezdarbs, taču mēs ceram uz situācijas uzlabošanos šā gada laikā un nākamgad,” sacīja finanšu komisārs Oli Rēns.

EK prognozē, ka eirozonas ekonomika palielināsies par 1,2% un 1,8%, savukārt visas ES ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam paaugstinātas par 0,1 procentpunktu.

Savukārt, bezdarbs eirozonā saglabāsies augsts, aptuveni 12% līmenī, bet nākamgad samazināsies līdz 11,7%.

Rēns arī norāda, ka pamazām uzlabojas arī tirgus apstākļi un tuvākajā laikā draudzīgākām vajadzētu kļūt arī aizdevuma iespējām mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Inflācija saglabāšoties zema, gan šogad, gan nākamgad, jo cenu spiediens saglabājas zemā līmenī.

Pēc EK aplēsēm Baltijas valstis joprojām paliek visstraujāk augošais reģions, Latvijai prognozējot arī visbūtiskāko iekšzemes kopprodukta pieaugumu, arī inflācijas pieaugumu par vienu procentu, kas joprojām saglabāsies eirozonas noteiktajās robežās. Bezdarbs tomēr saglabāsies salīdzinoši augsts, lai gan ar tendenci samazināties – no 10% patlaban un 9% – nākamgad.

Eiropas monetāro lietu komisārs Oli Rens norādīja, ka arī ārpus ES teritorijas situācija ir mainīga un šobrīd visstraujākā ekonomiskā lejupslīde sagaidāma tādās ES ekonomiskajās partnerēs kā Brazīlijā un Krievijā.

Savukārt pašā ES teritorijā no valstīm, kuras saņēmušas starptautisko aizdevumu, visstraujāk atveseļojas Īrija, Portugāle un Spānija, kamēr Grieķija joprojām paliek salīdzinoši visai tāla atlabšanas ceļa priekšā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt