Sīrija, Libāna, Jordānija, Turcija, Rietumu Balkāni un Irāka ir tās zemes, uz kurām Eiropas Komisija nākamgad raudzīsies visciešāk, atrodot ievērojamus un līdz šim nebijuša apjoma līdzekļus humānās palīdzības mērķiem. Visas šīs ir zemes, kuras vai nu cieš no kara, kas rada bēgļus, vai arī ir tieši iesaistītas patvēruma lūdzēju uzņemšanā.
Taču ne tikai Sīrijas karš ir vienīgais Eiropas Komisijas rūpju objekts, arī citur turpinās konflikti un tāpēc atbalsta līdzekļi paredzēti domājot arī par Dienvidsudānu un citām Āfrikas valstīm, kā arī par Ukrainu, kur, kā lēš daudzi eksperti, ir izvērties iesaldēts konflikts, kas nozīmē, ka krīze būs ilgstoša.
Ar atbalstu Eiropas Komisija gatavojas atgādināt par tādiem konfliktiem, kuri citu dēļ draud nonākt aizmirstībā gan politiķu runās, gan mediju slejās. Šeit minama Čada un Afganistāna.
Eiropas Savienības nauda būs paredzēta dažādiem mērķiem, taču šoreiz liela uzmanība pievērsta izglītībai, jo, piemēram, Sīrijas bēgļu bērni, kuri ilgstoši dzīvo nometnēs Jordānijā, Libānā vai citur, neapmeklē skolas un līdz ar to, kā jau iepriekš norādījuši starptautisko organizāciju darbinieki, kuri strādā reģionā, veidojas jauna, neizglītota, bezcerības pilna paaudze, kurai būs milzīgas grūtības atgriezties normālā dzīvē. Ja karš tuvākajā laikā beigtos, nepieciešama arī palīdzība valstij nostāties atpakaļ uz kājām.
Savukārt otra joma, kur Brisele ir paredzējusi ieguldīt prāvus līdzekļus, ir dabas katastrofas, proti, palīdzēt valstīm labāk tām sagatavoties un izdarīt visu iespējamo, lai postījumi būtu pēc iespējas mazāki.
Šis ir rekordliels atbalsts, apstiprina Eiropas Komisijas pārstāvis Aleksandrs Vinteršteins:
„Eiropas Komisijas pieņemtais budžets humānās palīdzības vajadzībām ir lielākais, kāds jebkad bijis – 1,1 miljards eiro. Tas ir veidots, ņemot vērā milzīgo cilvēku skaitu, kuri dažādu konfliktu dēļ ir bijuši spiesti pamest mājas, kā arī būtiski cilvēku dzīvi ietekmē klimata izmaiņas un to negatīvās sekas, kas daudzviet rada ārkārtējus dzīves apstākļus.”
Eiropas Komisijas doto naudu uz vietas palīdz likt lietā dažādas starptautiskas organizācijas, to vidū arī ANO aģentūras, dažādas nevalstiskās organizācijas, Sarkanais Krusts. Situāciju uzrauga un lielākās vajadzības konstatē pieredzējuši eksperti. Eiropas komisārs humānās palīdzības jautājumos Kristos Stiljanides norādījis, ka Eiropas Savienība var lepoties, ka ir starp pasaulē vadošajiem globālajiem donoriem, taču aicinājis arī citus pievienoties.
Pēdējos gados, kad pasaules ekonomiku būtiski ietekmēja ekonomiskā un finanšu krīze, daudzas, arī Eiropas Savienības valstis, būtiski apturēja savu devumu palīdzības organizācijām, un par darbības pārtraukšanu vai ierobežošanu dažādos karstajos punktos bija spiests pavēstīt, piemēram, Pasaules Pārtikas programma.
Ziņu no Eiropas Komisijas jau atzinīgi vērtējušas dažādas nozarē iesaistītās organizācijas.
Saskaņā ar jaunākajiem ANO datiem visā pasaulē patlaban ir 15 jauni konflikti, kuri liek cilvēkiem atstāt mājas un doties bēgļu gaitās vai nu valsts iekšienē, vai arī doties uz ārzemēm. Šogad vien Eiropā kopumā ir nonākuši vismaz 800 tūkstoši cilvēku. Ārpus mājām visā pasaulē ir 60 miljoni cilvēku, un lauvas tiesu, vairāk nekā 80 procentu no visiem bēgļiem, uzņemt tieši trešās valstis.
Procentuāli šobrīd visvairāk bēgļu atrodas Turcijā, Lībijā, Libānā, Pakistānā un Jordānijā.
