EK piedāvā Ukrainai 11 miljardus eiro vērtu palīdzību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Eiropas Komisija (EK) trešdien paziņoja, ka ir gatava Ukrainai piedāvāt apjomīgu finanšu palīdzības programmu 11 miljardu eiro vērtībā. Tikmēr Parīzē Krievijas un ASV ārlietu ministri tiekas svarīgās sarunās, lai apspriestu situāciju Ukrainā, un pēc pēdējā laika asās savstarpējās kritikas raudzītu, vai spēj vienoties par krīzes atrisināšanu. Ukrainā ieradušies Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāji, un gatavojas doties uz Krimu.

Apjomīgā finanšu palīdzības programma Ukrainai, ko EK ir gatava piedāvāt nākamajos gados, tiks detalizēti apspriesta ceturtdien gaidāmajā kopienas dalībvalstu līderu ārkārtas samitā. To apmeklēs arī Ukrainas premjers Arsēnijs Jaceņuks.

Jaunā Ukrainas valdība paziņojusi, ka valstij nākamos divus gadus būs nepieciešami 25 miljardi eiro. Un tā cer Starptautiskā Valūtas fonda palīdzību 15 miljardu eiro apmērā šogad.

Eiropas Komisija piedāvā vismaz 11 miljardus eiro vērtu palīdzību nākamo gadu laikā. Tostarp ar aizdevumu garantijām, trīs miljardus jau nākamo divu gadu laikā piešķirtu Eiropas Investīcijas banka, tiktu izveidots īpašs fonds, kurā apvienotu kopienas budžeta un dalībvalstu iemaksāto naudu.

EK prezidents Žozē Manuels Barrozu uzsvēra, ka kopienas tūlītēja prioritāte ir palīdzēt rast miermīlīgu risinājumu krīzei Ukrainā: „Es domāju, ka Eiropas Savienības valstis paliks vienotas un apņēmīgas attiecībā uz šo jautājumu. Visi saprot, kas ir likts uz spēle. Daudzu gadu laikā šī pirmā reize, kad Eiropā saredz reālus draudus mūsu stabilitātei un pat mieram. Eiropa ir dziļi ieinteresēta, lai Ukrainā būtu miers un stabilitāte. Tas ir svarīgi ne tikai reģionālajai, bet arī globālajai stabilitātei un mieram.”

Eiropas Savienība trešdien arī apstiprināja, ka iesaldēs 18 Ukrainas pilsoņu aktīvus, kas tiem pieder kopienas dalībvalstīs.

Šādas lēmums pieņemts saistībā ar nelikumīgu Ukrainas valsts līdzekļu piesavināšanos. Šo personu vārdi tiks publicēti ceturtdien, kad sankcijas stāsies spēkā.

Bet nozīmīgas sarunas trešdien notiek Parīzē, kur ieradās Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un ASV valsts sekretāru Džons Kerijs, kā arī Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri un Ukrainas kolēģis.

Vispirms notika sanāksme, kas pulcēja Budapeštas memorandu parakstījušo valstu ārlietu ministri. Tajā piedalījās ASV, Lielbritānija un Ukraina, bet ne Krievija. Pēc tikšanās tika paziņots, ka ir jāizmanto visas diplomātiskās iespējas, lai Krieviju un Ukrainu iesaistītu tiešās augsta līmeņa sarunās.

Kā vēsta aģentūra AFP atsaucoties uz diplomātiskajiem avotiem, pēcpusdienā aci pret aci neformālās sarunās tikās Lavrovs un Kerijs, klātesot Lielbritānijas, Francijas un Vācijas ārlietu ministriem. Apspriesta situācija par Ukrainā, taču vairāk detaļu pagaidām nav zināms. Katrā ziņā, šī bija pirmā Kerija un Lavrova tikšanās kopš varas maiņas Kijevā.

Pa to laiku Ukrainas dienvidu pilsētā Odesā šodien ieradušies Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas 18 dalībvalstu neapbruņoti militārie novērotāji, starp tiem arī Latvijas pārstāvji. Kā vēsta raidsabiedrība BBC, novērotāji jau ceturtdien varētu doties uz Krimu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti