EK pārstāvji izklāstīja ES nostāju šajā jautājumā, un nostāja ir skaidra – ES mērķis nav panākt “cieto Brexit”, esam atvērti sarunām, gatavi meklēt risinājumus, kas apmierinātu abas puses, un no šī skatupunkta piedāvājam sēsties pie sarunu galda par nākotnes attiecību politisko deklarāciju, pastāstīja Juhansone.
Viņa atzina, ka jebkurā scenārijā, arī ja būs vienošanās par izstāšanās līgumu, ES attiecības un sadarbība ar Lielbritāniju nebūs tāda, kāda līdz šim, būs izmaiņas.
Gada laikā ES pieņēmusi 18 dažādus likumdošanas aktus, kā pēc iespējas mazināt negatīvo ietekmi, ja nebūs panākta vienošanās, bet “es neteiktu, ka biznesa sabiedrība, cilvēki to nejutīs, tas ir negatīvs scenārijs”, sacīja Juhansone.
Viņa gan uzsvēra, ka EK izdarījusi maksimālo, lai triecienu amortizētu, bet sekas noteikti būs.
Savukārt, runājot par jaunievēlēto Eiropas Komisijas vadītāju Urzulu fon der Leienu un salīdzinot viņu ar iepriekšējo vadītāju Žanu Klodu Junkeru, Juhansone norādīja, ka ir grūti salīdzināt divus ļoti atšķirīgus cilvēkus. Taču ir lietas, kas viņus vieno – tā ir pārliecība par Eiropas projektu un mērķtiecīga darbība, lai to stiprinātu.
Juhansone arī sacīja, ka ir iespaidīgi vērot, ar kādu jaudu un ātrumu fon der Leiena un viņas komanda apgūst nianses visos jautājumos, vai tas būtu nākamais daudzgadu budžets, sociālā sfēra, ekonomika, ārlietas vai migrācija, viņa iedziļinās un mēģina domāt, ko piedāvāt kā risinājumu nākamajos piecos gados.
Savukārt interesanta lieta ir, ka fon der Leiena strādā ar ļoti lielu uzmanību attiecībā uz nākamo komisijas sastāvu un arī attiecībā uz politiku gan dzimumu līdztiesībā un līdzsvarā, gan ģeogrāfiskā balansā, domā, kā tas izskatīsies no dažādu dalībvalstu perspektīvas, atzina Juhansone.
