Kāds tad ir Eiropas Komisijas 2015. gada darba plāns? Ja piesaucam skaitļus, tad komisija piedāvā nākamgad koncentrēt uzmanību un īstenot 23 iniciatīvas, ko pati Eiropas Komisija dēvē par „darāmo darbu sarakstu” un sola šogad to paveikt. Informatīvā video, ko Eiropas Komisijas mājas lapas apmeklētāji redz, to atverot, komisijas viceprezidents Franss Timermans ikvienam gatavs stāstīt, ko tad komisija darīs:
„2015. gadā Eiropas Komisijai būs jāparāda, ka mēs varam būt lieli lielajās lietās un mazi – mazajās lietās. Ir skaidrs, ka viss ir mērķēts, lai radītu darbus un izaugsmi, nodrošinātu, lai digitālajai ekonomikai tiktu dota iespēja būt vienotā tirgū, samazināt ierobežojumus un risināt migrācijas jautājumus. Mērķis ir, lai Eiropa darbojas labāk, pieņem labākus lēmumus, ir atklātāka un demokrātiskāka nekā pirms tam.”
Šī gada darbu saraksts gan ir krietni īsāks nekā ierasts – iepriekš komisijas ik gadu uzņēmušās vidēji 130 paveicamās iniciatīvas. Kā skaidro Timermans, mazāks iniciatīvu skaits ir tādēļ, ka šoreiz nav mēģināts iekļaut visu iespējamo, baiļojoties, ka tikai kaut kas nav piemirsts. Tāpat iekļauti tikai reāli sasniedzami mērķi.
Bet darba plāna prezentācija Eiropas Parlamentam neiztika bez drāmas. Lielāko parlamentāriešu neapmierinātību raisīja priekšlikumi, kurus nolemts neturpināt skatīt un vienkārši sakot – izmest atkritumu urnā. Ik gadu tiek nolemts neturpināt ieviest dzīvē daudzus priekšlikumus, kuri vai nu zaudējuši aktualitāti, vai arī likumdošanas procesā izkropļoti līdz nepazīšanai un mērķi vairs nesasniegs. Iepriekš ik gadu izbrāķēti tika ap 30 priekšlikumu, šogad – 80, to skaitā vairāki priekšlikumi, kas saistās ar zaļajām iniciatīvām. Uz priekšlikuma par bezatkritumu ekonomiku atsaukšanu vairāki deputāti pat reaģēja ar izsaukumiem - kauns, kauns! Tomēr Franss Timermans aicināja deputātus pagaidīt, pirms nosodīt. Komisija plānojot jaunu, vēl ambiciozāku bezatkritumu ekonomikas priekšlikumu kā daļu no ekonomikas investīciju plāna un tas veicināšot investīcijas zaļajā ekonomikā.
Lēmumu atsaukt priekšlikumu, kas paredz samazināt atkritumu apjomus un palielināt atkārtotu izmantošanu, kritizēja arī Karola Dīšburga, Luksemburgas vides ministre, kura arī satraucas, ka šāds solis signalizē par mazākām Eiropas ambīcijām vides jomā:
„Mēs ceram, ka mūsu teikto sadzirdēs, un ceram, ka komisija vēlreiz padomās par savu darba programmu. Un ka piedāvājumi paliks dienaskārtībā vai arī jauni to aizvietotāji tiks piedāvāti tik ātri, cik vien iespējams!”
Situāciju nokaitētāku padarīja arī iepriekš medijiem nopludinātais komisijas darba plāna dokuments, diskusijā parlamentam atzina Timermans, lūdzot deputātus uzturēties ar cieņu:
„Es jums lūdzu – ja es izrādu cieņu, kas, manuprāt, pienākas parlamentam, šeit stāstot par mūsu plāniem, tad, lūdzu, arī klausieties manis teiktajā un reaģējiet uz to, nevis uz to, ko mediji ziņo par iepriekš nopludinātu dokumentu. Ja mēs ieklausītos viens otrā, darbs būtu daudz vieglāks un es cenšos ieklausīties!”
Eiropas Komisijai gan darba kārtībai nav nepieciešams parlamenta atbalsts – deputātu viedoklis tiek ņemts vērā, bet Žana Kloda Junkera vadītā komisija pati uzņemas politisko atbildību par veicamo darbu sarakstu.
