Tajāni atzinis, ka ir jādara viss, lai briti neizstātos bez vienošanās, tomēr izstāšanās termiņu varētu atlikt tikai līdz jūlija sākumam. Viņš arī atgādināja, ka Brisele nav gatava mainīt “Brexit” vienošanās saturu, tāpēc ir bažas, ka papildu gūtais laiks “Brexit” procesā neko daudz nemainīs.
Tajāni ieskatā, šāds pagarinājums būtu pamatots tikai tad, ja Lielbritānijā tiktu sarīkotas jaunas vēlēšanas vai referendums.
Lielbritānijas un Eiropas Savienības amatpersonas arī šajā nedēļas nogalē turpina tehniskas sarunas par iespējamām izmaiņām Mejas panāktajā līgumā par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Līdz atkārtotajam balsojumam par šo vienošanos atlikušas vien dažas dienas un cerības gūt parlamenta vairākuma atbalstu arvien vairāk sarūk. Tikmēr Londonas un Briseles amatpersonu pusē šajās dienās izcēlusies asa vārdu pārmaiņa.
Vēl piektdien Meja brīdināja, ka pastāv diezgan liela iespēja, ka Lielbritānija no Eiropas Savienības varētu neizstāties vispār.
Situācija kļūst arvien saspīlētāka. Sociālajos medijos izcēlusies asa vārdu apmaiņa starp Lielbritānijas “Brexit” lietu ministru Stīvenu Bārkliju un Eiropas Savienības galveno “Brexit” sarunvedēju Mišelu Barnjē. Briseles pārstāvis sākotnēji norādīja, ka gadījumā, ja Lielbritānijai nepatīk pašreizējais līguma variants, tā varētu pieņemt alternatīvu plānu, kuru sarunu procesā jau bija noraidījusi Terēza Meja.
Visai negaidīti Barnjē norādījis, ka Lielbritānija no Ziemeļīrijas pagaidu noregulējuma vienpusēji varētu izstāties tikai tad, ja Ziemeļīrija paliktu Eiropas Savienības vienotajā muitas zonā un faktiski tādējādi tiktu novērsta cietā robeža ar Īrijas Republiku.
Meja iepriekš ir paziņojusi, ka tās koalīcijas partneri no Demokrātisko unionistu partijas šādu piedāvājumu noteikti noraidītu. Barnjē arī uzsvēris, ka līdz šim panāktā vienošanās jau paredz izveidot arbitrāžas institūciju, kas ļautu Lielbritānijai apstrīdēt Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējuma darbību, ja pēc Londonas domām Eiropas Savienība nedarītu visu iespējamo alternatīvu meklēšanai.
Reaģējot uz Briseles pārstāvja izteikumiem, Stīvens Bārklijs pieprasījis, lai Eiropas Savienība piekrīt sabalansētiem piedāvājumiem, nevis ceļ augšā veco retoriku.
Pēc šīs vārdu apmaiņas arī britu pārstāvju palātas līdere Andrea Līdsoma paudusi nožēlu par to, ko viņa dzird no Eiropas Savienības puses. Līdsoma uzdevusi jautājumu, kādas spēles šajā situācijā abas puses spēlē.
Kā signāls par to, ka cerētās izmaiņas līguma tekstā panākt neizdosies, tiek uztverts finanšu ministra Filipa Hemonda kārtējais aicinājums parlamentāriešiem, neskatoties uz neko, tomēr atbalstīt Mejas piedāvājumu. Hemonds, kurš jau trešdien plānojis iepazīstināt ar pavasara budžeta ziņojumu, izdevumam "Financial Times" norādījis, ka plāna apstiprināšana ļautu viņam sākt tērēt naudu, kas ir atlikta malā gadījumam, ja Eiropas Savienību nāktos pamest bez izstāšanās vienošanās.
Šajā nedēļas nogalē arī kļuvis zināms, ka britu opozīcijā esošie leiboristi ir aicinājuši uz laiku apturēt ierosinātos labojumus, kas aicina rīkot otru “Brexit” referendumu. Leiboristu vadība vēlas, lai visa uzmanība tiktu pievērsta premjerministres piedāvātajam dokumentam. Ja tas cietīs neveiksmi, otra referenduma rosinājums varētu tikt virzīt uz balsošanu jau nākamajā nedēļā.
