Eiropas nākotnes veidošanas grožus cenšas pārņemt dalībvalstu līderu padome

Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāju tikšanās Briselē apliecina, ka Eiropas nākotnes veidošanas grožus cenšas pārņemt Eiropas Padome. Valstu vadītāji ir apņēmušies tikties biežāk un nebaidīties risināt arī praktiskas lietas, par kurām ministriem neizdodas panākt vienošanos.

Gaidāmā Lielbritānijas izstāšanās no ES ir sapurinājusi pārējās 27 dalībvalstis par to, kā dzīvot tālāk un labāk. Pēdējos 12 mēnešos par to ir runāts ļoti daudz – no Bratislavas ceļa kartes līdz Romas deklarācijai, no Junkera pieciem scenārijiem līdz  Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizionārajai runai. Eiropadome tagad grib no vārdiem pāriet pie darbiem. 

“Šī plāna mērķis ir virzīties uz priekšu Eiropā tādos svarīgos jautājumos kā drošība, migrācija, tomēr tajā pašā laikā saglabājot mūsu vienotību. Es gribu ļoti skaidri pateikt – kamēr es esmu šeit, es būšu Eiropas vienotības sargs,” pauda Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

Tomēr valstu redzējums atšķiras  par to, cik cieši plecu pie pleca tās grib Eiropā dzīvot.

Bulgārija, Rumānija un Horvātija aktīvi atbalsta ciešāku integrāciju, ieskaitot iestāšanos Šengenas zonā un vēlāk arī eiro ieviešanu. Tradicionālās Eiropas dumpinieces Polija un Ungārija par eiro ieviešanu negrib ne dzirdēt – tas esot domāts bagātajām valstīm, un tas arī palielinātu Briseles ietekmi pie viņiem.

Šajā grupēšanās spēlē Latvija turas kopā ar Ziemeļeiropas valstīm. Pirms Eiropadomes sanāksmēm vienmēr tiekas arī tā dēvētā NB6 grupa. Tās ir trīs Baltijas valstis un trīs ziemeļvalstis – Somija, Zviedrija, Dānija. Tā kā šai grupai nepiemīt Višgradas eiroskepticisms, šai grupai klāt uzprasījušies arī īri un nīderlandieši.

Kučinskis uzskata, ka tā ir laba zīme: “Parādoties arī jaunām iniciatīvām gan no Francijas prezidenta puses, gan Junkera runā un plānos, protams, dažāda attieksme arī būtu bijusi iespējama. Tomēr vēlreiz jāuzsver – vai nu tas ir noņemts mums uz laiku, vai noņemts pavisam. Nākotne izskatās ļoti darbīga, bet ne vairs šķeļoša.”

Neoficiāla informācija gan liecina – lai gan par tādiem jautājumiem kā “Brexit” valda vienprātība, tomēr Eiropadomē līderi šoreiz ir strīdējušies par sīkākām lietām – kā aplikt ar nodokļiem interneta kompānijas, kur pierēm saskrējās Francijas prezidents un Īrijas premjers, gan par “Nord stream 2” projektu, kur Dānija un Austrumeiropa nostājusies pret Vāciju. Daži diplomāti gan norādījuši – strīdi liecina, ka līderos atgriezusies pārliecība par vienotību un ģimenes sajūta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt