6.februārī Maskavā notikušās Francijas prezidenta Fransuā Olānda, Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Krievijas prezidenta Vladimira Putina sarunas par jauno miera plānu Ukrainas austrumiem noslēdzās neilgi pēc pusnakts, valstu līderiem nesniedzot nekādus oficiālus paziņojumus par panākto progresu. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādījis, ka kopumā sarunas bijušas ļoti konstruktīvas un saturīgas.
Triju valstu līderi līdz svētdienai, 8.februārim, turpināšot diskusijas par Minskas vienošanās ieviešanu dzīvē, apkopojot vienā dokumentā gan Ukrainas prezidenta Petro Porošenko, gan Krievijas prezidenta Putina piedāvājumus. 8.februārī gaidāma arī visu četru valstu līderu telefonsaruna.
Arī Francijas un Vācijas līderu pārstāvji savos komentāros bijuši visai skopi, nesniedzot nekādus papildus paskaidrojumus par gaidāmā miera piedāvājuma saturu.
Kā radiostacijai "Svoboda" paudis Krievijas Eiropas institūta "Ran" Ukrainas pētījumu centra direktors Viktors Miroņenko, no Eiropas līderiem noteikti tiek gaidīti kādi konkrēti drošības garantiju piedāvājumi Ukrainas nākotnei.
"Ja ir kaut neliela iespēja apturēt asinsizliešanu un cilvēku ciešanas Ukrainas austrumos, tad šāda iespēja nenoliedzami ir jāizmanto. Man liekas, ka Fransuā Olānds un Angela Merkele vadās tieši pēc šiem apsvērumiem. Cik zināms, viņi gatavojas piedāvāt Ukrainai ārpusbloku statusu un federalizāciju apmaiņā pret vardarbības pārtraukšanu. Šis ir ļoti smags uzdevums, mēģinājumi to sasniegt jau bijuši vairāk. Federalizācija un ārpusbloku statuss ir iespējami un pat vēlami Ukrainai, taču tikai tad, ja tiks saņemtas stingras drošības garantijas un ekonomiskā palīdzība," norādīja Viktors Miroņenko.
Kā savā raidījumā radiostacijā "Eho Moskvi" norādījis krievu žurnālists Sergejs Parhomenko, Maskavā notikušo tikšanos var uzskatīt par tādu kā tirgoņu sarunu formātu, kāds līdz šim nav redzēts. Tas, ka Eiropas līderi ar Ukrainas un Krievijas prezidentiem tiekas atsevišķi, liecina tikai par to, ka situācija arvien pasliktinās un šī tiešām ir pēdējā iespēja.
"Ja šī sarunu kārta beigsies neveiksmīgi, tad šāds sarunu formāts beigs savu pastāvēšanu un šādā sastāvā neviens nekad vairs nemēģinās rast izeju no radušās situācijas. Mēs esam sasnieguši tādu punktu, ka Putinam un Porošenko pilnīgi nekādi nav iespējams atrasties vienā telpā, sēdēt pie viena galda vai paspiest otram roku. Tā ir slikta zīme. Tas tikai apliecina, ka situācija ir vēl vairāk pasliktinājusies arī šīs ļoti šaurās valstu līderu grupas iekšienē," pauž Sergejs Parhomenko.
Sergejs Parhomenko arī ir pārliecināts, ka šīs sarunas ir īpaši personiski svarīgas arī pašiem Eiropas līderiem Olāndam un Merkelei. Francijā tuvojas prezidenta vēlēšanas un Olāndam negribētos piedzīvot neveiksmi, tādējādi dodot kārtējos trumpjus uz politiskās skatuves atkal uznākušajam eksprezidentam Nikolā Sarkozī. Savukārt Merkelei šāds "skelets skapī" esot bijušais vācijas kanclers Helmuts Kols. Viņš apvienoja Eiropu un Merkelei pašlaik pilnīgi noteikti negribas Eiropu atkal sašķelt.
Kā ziņots, Francijas prezidents Fransuā Olands un Vācijas kanclere Angele Merkele devās uz Maskavu, lai jauno Austrumukrainas miera plānu apspriestu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
